Šā gada 11. februāra “Jurista Vārda” numurā tika publicēts zvērināta advokāta palīdzes Mg. iur. E. Plētienas (turpmāk – autore) raksts “Operatīvā eksperimenta robežas un apsūdzētā tiesības iepazīties ar operatīvajā lietā esošām ziņām”1 (turpmāk – raksts). Iepazīstoties ar tajā ietvertajiem daudzajiem un dažādajiem atzinumiem un secinājumiem par operatīvās darbības procesu kopumā, kā arī atsevišķiem šī procesa pasākumiem, uzskatu par nepieciešamu par šajā rakstā pausto sniegt savus komentārus (salikt akcentus), jo īpaši par autores apgalvojumu, ka “operatīvais darbs faktiski veicina operatīvo subjektu un viņu avotu visatļautību, aizbildinoties ar materiālu slepenību, radot situāciju, ka neviena persona nav aizsargāta no nepamatotas un pretlikumīgas operatīvās izstrādes un provokācijas”.
Sākotnēji norādāms un virsraksta līmenī apgalvojams, ka operatīvā darbība nav nekontrolēta pašdarbība un neveicina visatļautību! Ar operatīvo darbību cenšas novērst, nevis radīt apdraudējumu, un prokurors nav nemaz tik bezspēcīgs operatīvās darbības uzraudzības procesā. Tālāk īsumā par visiem aspektiem pēc kārtas.
Tiesiskais ietvars jeb kāpēc operatīvā darbība nav visatļautība
Var piekrist autores paustajam viedoklim, ka svarīga loma operatīvās izstrādes lietā ir Ģenerālprokuratūrai. Ģenerālprokuratūras un tieši prokurora lomas svarīgums operatīvās darbības procesā izriet no vairākiem normatīvajiem aktiem.
Atbilstoši Prokuratūras likuma 2. pantam2 viena no prokuratūras funkcijām ir uzraudzīt pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem. Prokuratūras likuma 12. pants tieši noteic pienākumu, ka prokuroram ir jāuzrauga operatīvās darbības process.
Tātad prokurora nozīmīgā loma šajos procesos deleģēta ar Prokuratūras likuma regulējumu, tai skaitā arī man kā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokuroram, kuram jau vairāk nekā 15 gadus operatīvās darbības process kopumā un atsevišķi tā pasākumi ir jāpilda ikdienas darbā. Vienlaikus norādāms, ka konkrēta prokurora iesaiste operatīvās darbības uzraudzības un kontroles procesos notiek ar tiešiem ģenerālprokurora iniciācijas dokumentiem.
Operatīvās darbības procesa jumta likums ir Operatīvās darbības likums (turpmāk – ODL),3 un, ievērojot šā likuma 3. pantā noteikto, ir izdoti arī vairāki tam pakārtoti iekšējie normatīvie akti, kas jau konkrēti regulē šīs darbības organizāciju, metodes, taktiku, līdzekļus un uzskaiti. Šie iekšējie normatīvie akti tiek saskaņoti ar ģenerālprokuroru. Savukārt, izsakoties tēlaini, ODL 4.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes