Visas organizācijas zināmā mērā ir neaizsargātas pret profesionālās ētikas pārkāpumiem. Tomēr atsevišķas institūcijas valsts pārvaldē ir neaizsargātākas par citām. Institūciju darbības pārraudzība, inspicēšana, tiesību aizsardzība, sodīšana, atbildības veicināšana, darbs ar slepenu informāciju, valsts drošības aizsardzība ir tikai daži piemēri uzdevumiem, kuru veikšana institūcijām rada “iedzimtu” jeb paaugstinātu ievainojamību. Tā rada nepieciešamību institūciju vadītājiem apzināties šo situāciju un radīt un pastāvīgi pilnveidot institūcijas aizsardzību pret riskiem. Valsts kontrole ir viena no šīm institūcijām.
Sabiedrībā ir pastāvīgas gaidas, lai mūsu darbs arvien veicinātu uzticamu, tiesisku un lietderīgu rīcību ar publiskajiem resursiem visā valsts pārvaldē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes