Runājot vispārīgi par juristu profesionālo ētiku, to var attiecināt uz visu juristu saimi kopumā. Taču praksē ir daudz dažādu juridisko profesiju, no kurām katrai ir sava specifika un iezīmes, piemēram, tiesneši, prokurori, zvērināti advokāti, notāri vai tiesu izpildītāji u.c. Tādēļ, lai apzinātu, kā katrā no šīm profesijām ir normatīvi regulēts un praktiski iedzīvināts profesionālās ētikas institūts, “Jurista Vārds” veica vairāku juridisko institūciju aptauju (tiesnešu kopienas viedoklis par šo tēmu ir pausts intervijā ar Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu). Tās mērķis ir atspoguļot pastāvošo kārtību un praksi profesionālās ētikas jautājumos.
Līdztekus tam redakcijas aicinājumam par līdzdalību aptaujā atsaucās arī Latvijas Ārstu biedrība. Tās viedoklis tika lūgts vairāku apsvērumu dēļ, tostarp ņemot vērā arī neseno publisko rezonansi, ko raisīja plaši apspriestais gadījums par pediatra E. Medņa rīcības izvērtējumu nozares ētikas komisijā, sabiedrībai neatklājot tās lemto. Tādēļ, pateicoties Latvijas Ārstu biedrības atsaucībai, šajā aptaujā ir piedāvāts skatījums uz profesionālo ētiku arī no citas jomas skatpunkta, turklāt medicīnas tiesības ir pietiekami plaši pārstāvētas “Jurista Vārda” saturā, kā lasītājus piesaistot arī šīs nozares profesionāļus. Papildus tam šajā izdevumā valsts kontrolieris Edgars Korčagins dalās pieredzē par profesionālās ētikas nozīmi Valsts kontroles darbā.
Iesniegtās atbildes ir apkopotas atbilstoši katram jautājumam un norādot tikai institūcijas nosaukumu, uz kuru tās attiecas. Šeit apkopoto informāciju sagatavoja un sniedza: Latvijas Republikas Prokuratūras, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisijas, kā arī Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un direktore Guna Berlande, Satversmes tiesas priekšsēdētājas padomnieks Mg. iur. Andrejs Stupins-Jēgers un Satversmes tiesas Juridiskā departamenta vadītāja vietniece Mg. iur. Elīna Podzorova.
Profesionālās ētikas tiesiskais ietvars
Vai jūsu institūcijā ir savs profesionālās ētikas kodekss (normu kopums) un noteikta procedūra, kādā izvērtē iespējamus šo normu pārkāpumus vai arī pēc pieprasījuma sniedz normu skaidrojumus? Kādi ārējie un iekšējie normatīvie akti to regulē?
Prokuratūra:
Ņemot vērā, ka prokuroram tiek izvirzītas paaugstinātas uzvedības prasības, gan pildot amata pienākumus, gan privātajā dzīvē, visiem prokuroriem ir jāievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodekss (turpmāk – Ētikas kodekss), kurš ir apstiprināts ar ģenerālprokurora 2021. gada 9. decembra pavēli. Ētikas kodeksā ir noteikti prokuroru ētikas principi, kas papildina citos normatīvajos aktos pastāvošās tiesību un ētikas normas, kuras ir saistošas visiem prokuroriem.
Prokuroru rīcības atbilstība Ētikas kodeksa normām tiek pārbaudīta kārtībā, kas noteikta iekšējos noteikumos “Prokuroru disciplinārās atbildības izvērtēšanas kārtība”. Ja pārbaudē tiek konstatēts Ētikas kodeksa normu pārkāpums, atbilstoši Ētikas kodeksa 48. punktam lieta tiek nodota izskatīšanai Prokuroru atestācijas komisijai.
Atbilstoši Prokuratūras likuma 43. panta pirmās daļas 5. punktam par Ētikas kodeksa normu neievērošanu prokuroru var saukt pie disciplinārās atbildības, savukārt par rupju Ētikas kodeksa normu pārkāpumu prokuroru saskaņā ar Prokuratūras likuma 40. panta otrās daļas 6. punktu var atlaist no amata.
Ētikas kodeksa skaidrojumu veic Prokuroru atestācijas komisija, kura pēc savas iniciatīvas vai pēc prokurora lūguma skaidro un analizē Ētikas kodeksa normas, kā arī konsultē prokurorus par ētikas jautājumiem.
Ētikas kodeksā ir arī iestrādāta norma, kas paredz, ka prokuroriem ir tiesības izmantot prokuratūras kontaktpersonu trauksmes celšanas jomā, lai jautājumus par Ētikas kodeksu varētu uzdot anonīmi. Pēc šāda jautājuma saņemšanas prokuratūras kontaktpersona trauksmes celšanas jomā prokurora jautājumu iesniedz Prokuroru atestācijas komisijai pseidonimizētā veidā. Prokurori šo iespēju izmanto un, piemēram, 2023. gadā tika saņemti divi iesniegumi par ētikas jautājumiem, kas tika pseidonimizēti un nodoti tālākai izskatīšanai Prokuroru atestācijas komisijai.
Prokuroriem funkciju īstenošanā atbalstu sniedz prokuratūras Administratīvā direktora dienesta darbinieki. Prokuratūras darbinieku ētikas pamatprincipus un vispārējās uzvedības normas nosaka Prokuratūras darbinieku ētikas kodekss (turpmāk – Darbinieku ētikas kodekss), kurš apstiprināts ar ģenerālprokurora 2023. gada 25. augusta pavēli.
Apzinoties Latvijas Republikas prokuratūras kā neatkarīgas, profesionālas un mūsdienīgas tiesu varas institūcijas misiju – nodrošināt likumību un taisnīgumu, kā arī aizsargāt personu un valsts tiesības un likumīgās intereses –, Darbinieku ētikas kodekss nosaka, ka prokuratūras darbinieki savā profesionālajā darbībā ievēro šādus ētikas pamatprincipus: tiesiskumu, objektivitāti un labu pārvaldību, profesionalitāti, godprātību, atklātību un lojalitāti, konfidencialitāti. Darbinieku ētikas kodeksa mērķis ir veicināt darbinieku izpratni par ētiskas rīcības pamatprincipiem, darba un uzvedības kultūru, nostiprināt profesionālo ētiku, veicināt darbinieku tiesisku un godprātīgu rīcību sabiedrības interesēs saskaņā ar tiesību normām un Darbinieku ētikas kodeksā noteikto, lai veidotu pozitīvu prokuratūras tēlu un vairotu sabiedrības uzticību prokuratūrai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes