ŽURNĀLS Tiesību politika

25. Marts 2025 /Nr.12 (1382)

Eiropas Padomes konvencija – pirmais starptautiskais instruments advokāta profesijas aizsardzībai
1 komentāri
Foto: Freepik

2025. gada martā Eiropas Padome (EP) pieņēma Konvenciju par advokāta1 profesijas aizsardzību (Convention for the Protection of the Profession of Lawyer, turpmāk – Konvencija).2 Šis starptautiskais instruments ir pirmais juridiski saistošais dokuments, kas veltīts tieši advokāta profesijas aizsardzībai, un tas veido jaunu standartu advokātu tiesību nodrošināšanai EP dalībvalstīs. Konvencija tika izstrādāta, reaģējot uz pieaugošiem draudiem, ar kuriem saskaras advokāti Eiropā un citviet pasaulē, tostarp iebiedēšanu, uzbrukumiem un administratīviem ierobežojumiem, kas kavē juridiskās palīdzības sniegšanu un personu tiesību aizsardzību.

1. Konvencijas mērķis

Advokātiem ir neatņemama loma tiesiskuma, pieejas tiesai un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanā. Viņi pārstāv klientus tiesās, sniedz juridisko palīdzību un aizstāv indivīdu un juridisko personu tiesības. Tomēr, neskatoties uz šo fundamentālo lomu, daudzi advokāti tiek pakļauti draudiem, iebiedēšanai un spiedienam, jo īpaši gadījumos, kad viņi pārstāv klientus sensitīvās lietās, kā, piemēram, cilvēktiesību jautājumos, krimināllietās vai politiski sensitīvos procesos.

Turklāt advokātu profesionālo darbību var ierobežot ne tikai fiziski uzbrukumi vai tieši draudi, bet arī netieša ietekmēšana, kas ietver neslavas celšanu, elektronisko izsekošanu vai spiedienu no publiskās varas pārstāvjiem. Šāda rīcība ne tikai apdraud advokātus personīgi, bet arī kaitē tiesību sistēmai kopumā, graujot uzticību tiesiskumam.

Šīs problēmas ir atzinušas daudzas starptautiskas institūcijas, tostarp EP Parlamentārā asambleja, kas savā 2018. gada rekomendācijā Nr. 2121 “Par Konvencijas par advokāta profesiju izstrādi” aicināja EP Ministru komiteju izstrādāt saistošu Eiropas tiesisko instrumentu advokāta profesijas aizsardzībai.

komentāri (1)
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Žaneta
26. Marts 2025 • 11:26
0
ATBILDĒT
Paldies par šīs aktualitātes aktualizēšanu Latvijā. Jautājums un pārdomas, kādēļ Latvija tik "šauri" skatās uz Konvencijas subjektu? Kā pamatoti norādīts rakstā ar Konvenciju mērķis ir aizsargāt plašāku klāstu, t.i. ne tikai tos juristus, kas pieskaitāmi 'advokātiem' Latvijas izpratnē, bet arī tos "juristus un citus juridiskās jomas profesionāļus, kas sniedz juridisko palīdzību vai juridiskas konsultācijas." Attiecīgi, ja Tev kā juristam ir tiesības pārstāvēt savu radinieku, piemēram, mantojumu lietā vai citā strīdā (kur arī var pastāvēt riski tam, kas uzņemas pārstāvniecību) vai pārstāvēt kādu NVO strīdā ar institūciju, tad, kādēļ, lai neaizsargātu arī šādus, juridisko palīdzību sniedzošus, juristus? Vai piemēram, notārus? Vai tiešām pamatoti ir aizsardzību attiecināt tikai uz advokātiem un to palīgiem? Labprāt dzirdētu autores vai citu juristu pārdomas
visi numura raksti
Andrejs Judins
Viedoklis
Vajāšanas subjektīvā puse: vai nolūks ir tās obligāta pazīme?
2017. gadā Krimināllikums (turpmāk – KL) tika papildināts ar jaunu 132.1 pantu, paredzot tajā atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai ...
Nataļja Titova, Olga Kuzmina
Skaidrojumi. Viedokļi
Neatļauta amata savienošana – visbiežāk konstatētais valsts amatpersonu pārkāpums
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) kontrolē interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī normatīvajos aktos noteikto aizliegumu un papildu ierobežojumu ievērošanu. Šādas kontroles ...
Santa Oborenko
Skaidrojumi. Viedokļi
Homo aestheticus – cilvēktiesību subjekts
Šajā rakstā autore lakoniski aplūko mākslinieciskās un radošās brīvības izpausmju juridiskās robežas, vienlaikus paužot vērtējumu par to, kālab dažbrīd netīkama, šokējoša vai pat klaji provocējoša šo brīvību īstenošana ...
1 komentāri
Eduards Romans
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesību norma ar simbolisku ietekmi: Izglītības budžeta lieta
Satversmes tiesa 2020. gada 29. oktobra spriedumā lietā Nr. 2019-29-01 ir norādījusi, ka tādu tiesību normu pieņemšana, kuras jau sākotnēji ir tikai “tukši vēlētājiem adresēti solījumi”, kas netiks pildīti, neatbilst ...
Ričards Merķis, Romāns Romašenoks
Skaidrojumi. Viedokļi
Elektroniskie pierādījumi kiberuzbrukumu izmeklēšanā
AUTORU KATALOGS