2017. gadā Krimināllikums (turpmāk – KL) tika papildināts ar jaunu 132.1 pantu, paredzot tajā atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar viņu, kas rada pamatu personai baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību.1 Tas nesatur tiešus norādījumus par nodarījuma subjektīvo pusi, bet nav strīdu, ka to var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Savukārt judikatūrā paustais viedoklis, ka šā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturo speciāls nolūks – iedvest bailes upurim, manuprāt, nepamatoti sašaurina iespēju piemērot KL 132.1 pantu.
Vajāšanas kriminalizācija
Priekšlikums paredzēt kriminālatbildību par vajāšanu tika noformulēts Tieslietu ministrijas sagatavotajā likumprojektā Nr. 794/Lp12, kas 2016. gada 19. decembrī tika iesniegts Saeimā.2 Pamatojot šo ierosinājumu, likumprojekta anotācijā tika ietverta atsauce uz Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu3 (turpmāk – Konvencija), norādot, ka Konvencijas 34. pants aicina pieņemt normatīvos aktus un veikt citus pasākumus, lai par krimināli sodāmu tiktu atzīta tīša rīcība – vairākkārtēji pret citu personu vērsti draudi, kas liek šai personai baidīties par savu drošību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes