Viedoklis
Par saprotamu tiesību normu jēgu
Krišjānis Rudzītis, Kriminoloģisko pētījumu centra kriminologs, — "Latvijas Vēstnesim"
Aplūkojot vainas formas, šajā rakstā nozīmīgu vietu ieņēmušas LU profesora
Ulda Krastiņa paustās atziņas monogrāfijā "Mācība par nozieguma
sastāvu" (1996).
Problēma
Krimināllikumā (KL) ir daudz jaunu tiesību normu. Tās pietiekami plaši un veiksmīgi tiek izskaidrotas krimināltiesību piemērotājiem. Šāda izskaidrošana, neapšaubāmi, ir nepieciešama. Taču nedrīkstētu aizmirst, ka ir arī tādas problemātiskas tiesību normas, kas pārņemtas no Latvijas Kriminālkodeksa (KK). Domājams, ka visproblemātiskākā no salīdzinoši vecajām krimināltiesību normām ir bijusī KK 105.panta 3.daļa, kas tagad ir KL 125.panta 3.daļa.
Šis raksts nebūtu jāuztver kā Krimināllikuma kritika, jo problēmas, kas saistītas ar aplūkojamo normu, ir pastāvējušas vismaz vairākas pēdējās desmitgades. Un tā nav tikai Latvijas problēma. Analoģiska norma bija padomju tiesībās un tika pārmantota visās bijušajās Padomju savienības republikās. Krievijā tā bija KPFSR Kriminālkodeksa (KPFSR KK) 108.panta 2.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes