ŽURNĀLS

Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā

Iesniegts Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijā 2001.gada 15.augustā, reģ.Nr.541. Likumprojektu izstrādājusi Kriminālprocesa likuma projekta darba grupa

Izdarīt Latvijas Kriminālprocesa kodeksā šādus grozījumus:

1. Papildināt kodeksu ar 5.4 pantu šādā redakcijā:

“5.4 pants. Krimināllietas izbeigšana ar nosacījumiem

Ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, viņš var krimināllietu izbeigt ar nosacījumiem.

Šajā gadījumā prokurors nenosūta krimināllietu tiesai, ja persona pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu un izpilda prokurora uzliktos pienākumus.

Nosacīta krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai tad, ja personu apsūdz kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, viņa nav sodīta, pret viņu pēdējo piecu gadu laikā krimināllietas nav izbeigtas ar nosacījumiem un šādai izbeigšanai piekrīt virsprokurors.

Krimināllietas izbeigšana pieļaujama tikai ar apsūdzētā brīvprātīgu un skaidri izteiktu piekrišanu.

Nosacīti izbeidzot krimināllietu, prokurors nosaka pārbaudes laiku no trim līdz astoņpadsmit mēnešiem.

Nosacīti izbeidzot krimināllietu, prokurors var uzlikt par pienākumu:

1) atvainoties cietušajam,

2) noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu,

3) periodiski ierasties uz reģistrāciju noteiktā institūcijā,

4) atturēties no noteiktas rīcības un nodarbošanās veidiem,

5) ārstēties no alkoholisma vai narkomānijas.

Ja persona izpilda uzliktos pienākumus un pārbaudes laikā neizdara jaunu noziedzīgu nodarījumu, krimināllietu pret viņu izbeidz un par to pašu nodarījumu personu nevar atkārtoti saukt pie kriminālatbildības, izņemot likumā īpaši paredzētos gadījumus.”

2. Izteikt 14.pantu šādā redakcijā:

“14.pants. Tiesas sastāvs

Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski.

Krimināllietā par smagu noziegumu prokurors, apsūdzētais vai viņa aizstāvis rakstveidā var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu. Šādos gadījumos, kā arī ja to par nepieciešamu uzskata tiesnesis, krimināllietas izskata koleģiāli.

Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietu par sevišķi smagu noziegumu un medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu izskata koleģiāli.

Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktajos gadījumos krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji.

Apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā krimināllietu izskata tiesnesis un divi piesēdētāji.

Apelācijas un kasācijas instances tiesā krimināllietu izskata trīs tiesneši.

Jautājumus, kas rodas, izskatot krimināllietu koleģiāli, tiesa izlemj ar balsu vairākumu. Tiesnesim un tiesas piesēdētājiem, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar krimināllietas izskatīšanu, ir vienādas tiesības. Neviens nav tiesīgs atturēties no balsošanas.

Ja amatpersona vai cita persona, no kuras tiesas piesēdētājs sakarā ar darba attiecībām ir atkarīgs, jebkāda iegansta dēļ traucē viņam pildīt savus pienākumus, tiesnesis var saukt to pie likumā noteiktas administratīvās atbildības.”

3. Izslēgt 23., 23.2, 23.3, 23.4, 23.5 un 23.6 pantu.

4. Izslēgt 27.panta pirmās daļas 5.punktu.

5. Izteikt 30.panta pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“Krimināllietu, kuru tiesnesis izskata vienpersoniski, pieteikto noraidījumu izlemj pats tiesnesis.

Krimināllietu, kuru izskata koleģiāli, pieteikto noraidījumu izlemj tā pati tiesa pilnā sastāvā.”

6. Papildināt 41.panta trešajā daļā aiz vārdiem “virza lietu izskatīšanai tiesā” ar vārdiem “likumā noteiktajos gadījumos var pieprasīt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu.