ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

2001. gada 15. februārī Saeimā pieņemts likums ‘’Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā’’. Šis likums izsludināts 2001. gada 15. februārī, par spēkā stāšanās laiku nosakot šī gada 20. martu.

Ar šo likumu veiktas vairākas ļoti nozīmīgas un būtiskas izmaiņas pastāvošajā kriminālprocesuālajā likumdošanā. Kopumā skatot, šis likums ir ilgi gaidīts un pozitīvi vērtējams, jo atrisinājis vismaz nelielu daļu saasinātu prakses problēmu, kā arī spēris nozīmīgu soli likumdošanas savstarpējās atbilstības sakārtošanā. Progresīvi un visnotaļ atbalstāmi vērtējami izdarītie grozījumi, kas paredz:

• lietās, kuras izskatītas slēgtā vai daļēji slēgtā tiesas sēdē, atklātā tiesas sēdē pasludināt tikai sprieduma ievaddaļu un rezolutīvo daļu, bet sprieduma motīvu daļu pasludināt slēgtā tiesas sēdē;

• mainīt krimināllietu piekritību apgabaltiesām, kas ļaus kaut nedaudz atslogot apgabaltiesu darbu. Šeit svarīgi ievērot likuma pārejas noteikumu, kurš paredz: lietas, kas nodotas iztiesāšanai rajona (pilsētas) tiesā vai apgabaltiesā pēc noteiktās piekritības līdz likuma spēkā stāšanās dienai, iztiesājamas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas. Pārejas noteikums nereglamentē kriminālvajāšanas piekritības pāreju, līdz ar to tas regulējams ar iekšējiem aktiem;

• iespēju atsevišķos gadījumos sadalīt krimināllietas ar virsprokurora piekrišanu, mainot nostāju, ka jebkurā krimināllietas sadalīšanā saskaņā ar Latvijas KPK 131.p. nepieciešama ģenerālprokurora piekrišana. Saglabāta nostāja, ka gadījumos, kad krimināllietas jāsadala sakarā ar vajadzību nodrošināt krimināllietā liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardzību, tā veicama tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu, ja šāda sadalīšana nekaitē pareizai lietas izlemšanai;

• iespēju ģenerālprokuroram izbeigt kriminālvajāšanu pret personu, kura palīdzējusi atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par šīs personas pašas izdarītu noziedzīgu nodarījumu, un šīs palīdzības rezultātā savākti pietiekami pierādījumi, kas dod pamatu celt apsūdzību par nozieguma izdarīšanu.