ŽURNĀLS

11. Decembris 2001 /Nr.39 (232)

Satversmes tiesa, pirmie pieci gadi, un darbs

Satversmes tiesa, pirmie pieci gadi, un darbs

Dzintra Pededze, Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze, – “Latvijas Vēstnesim”

Par Latvijas Satversmes tiesas dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1996.gada 9.decembris, kad pirmie seši Satversmes tiesas tiesneši nodeva zvērestu. Tā kā šogad šis nozīmīgais datums ir svētdienā, Satversmes tiesa jubilejas gadskārtu atzīmē šodien, 11.decembrī, — dienā, kad pirms pieciem gadiem mūsu konstitucionālā tiesa sanāca uz savu pirmo sēdi.

VISI7.JPG (42901 bytes)Lūk, Satversmes tiesa sanāk pilnā sastāvā: Satversmes tiesas priekšsēdētāja v.i. Aivars Endziņš, tiesnese Ilze Skultāne, tiesnesis Romāns Apsītis, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, tiesnese Anita Ušacka, tiesnesis Andrejs Lepse, tiesnese Ilma Čepāne un tiesnesis Juris Jelāgins, kurš tikko nodevis zvērestu, 2000.gada 8.jūnijā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Satversmes tiesas nodibināšana Latvijā pirms pieciem gadiem bija nozīmīgs jauninājums mūsu institucionālajā iekārtā, liels solis demokrātijas attīstībā un tiesiskas valsts veidošanā. Atskatoties uz to, kas bija pirms un pēc 1996. gada decembra, tapis šis raksts.

Tiek uzskatīts, ka konstitucionālā uzraudzība demokrātiskā valstī pirmoreiz realizējās Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šo funkciju veic Augstākā tiesa. Savukārt konstitucionālās tiesas kā atsevišķas institūcijas radās Eiropā laikā starp diviem pasaules kariem. Šobrīd par vecāko Eiropas konstitucionālo tiesu uzskatāma Austrijas konstitucionālā tiesa, kas savu dzimšanas dienu saista ar 1920. gada 1.oktobrī pieņemto Konstitūciju.

Arī Latvijā ideja par tādas institūcijas nepieciešamību, kas sargātu Satversmi, pirmo reizi parādījās pirms Otrā pasaules kara. 1930. gadā par to rakstā “Latvijas satversmes astoņi gadi” izteicās Saeimas deputāts Pauls  Šīmanis, norādot, ka varu nodalīšana “praktiski būtu nodrošināta tikai tad, ja mums būtu neatkarīga valsts tiesu palāta, kura varētu pārbaudīt, vai parlamenta un izpildorgānu lēmumi ir saskaņā ar Satversmi, un vajadzības gadījumā tos atcelt.”1 (Par P.Šīmani kā Satversmes tiesas idejisko tēvu skat. “LV” 03.10.2000.)

Turpinot šo ideju, 1934. gada 8. maijā Saeimas deputāts H. Štegmanis iesniedza priekšlikumu papildināt Satversmi ar 86.1 pantu, kas paredzētu speciālas Valsts tiesas izveidi, kuras uzdevums būtu pārbaudīt likumu, kā arī Valsts prezidenta un Ministru kabineta aktu atbilstību Satversmei. Diemžēl minētais priekšlikums nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu neguva. To, cik aktuāls bija šis priekšlikums un cik ļoti Satversmē nostiprinātajai demokrātiskajai iekārtai nepieciešams savs “miesassargs”, parādīja arī sekojošie 1934. gada 15. maija notikumi.

Konstitucionālās tiesas virsuzdevums un vēsturiskā misija ir garantēt, lai politiskā vara netiktu izlietota ļaunprātīgi. Ne velti viena no ietekmīgākajām konstitucionālajām tiesām gan pilnvaru, gan autoritātes ziņā ir izveidojusies tieši Vācijā — valstī, kurai bija jāpārvar ārkārtīgi smags totalitārais mantojums un kura to arī lieliski izdarīja.

Atjaunojot demokrātiju Latvijā, nebija šaubu par to, ka izveidojama konstitucionālā tiesa. Tā, Augstākās padomes 1990.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Vai jaunajā gadā sāks darboties Komerclikums
Gundega Šulca
Par atlīdzinājumu, ko paredz Administratīvā procesa likums
Par zaudējumu piedziņu
Par transporta līdzekļa tiesīga lietotāja tiesībām saņemt apdrošināšanas atlīdzību
Kā palīdzēt vecāku noniecinātiem bērniem
AUTORU KATALOGS