Foto: Arnis Blumbergs,
“LV”
2001.gada novembrī Saeima pieņēma Administratīvā procesa likumu, kurš stāsies spēkā 2003.gada 1.jūlijā. Līdz ar šī likuma spēkā stāšanos katram valsts pārvaldē strādājošajam krietni biežāk nekā šobrīd būs jāpārdomā, kādas varētu būt viņa rīcības un pieņemto lēmumu sekas. Un pamats tam būs Administratīvā procesa likumā ietvertās normas, kas ne vien dos iespēju pārsūdzēt administratīvos aktus, ko tiesību normas Latvijā nodrošina jau šobrīd, bet arī radīs tiesisko pamatu un mehānismu, lai saņemtu zaudējumu atlīdzību par nepamatotu iestādes rīcību vai administratīvu aktu, ar kura pieņemšanu personai nodarīti zaudējumi.
Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā ir ietverts princips – nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Zaudējumu atlīdzības pamatprincipi ir noteikti arī Civillikuma 1635.pantā: “Katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība, dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu var par šo darbību vainot.” Arī Civillikuma 1779.pants norāda, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.
Tomēr tikai atsevišķos likumos ir noteiktas personas tiesības saņemt atlīdzinājumu un mehānisms, kā to izdarīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes