ŽURNĀLS

1 Krimināllikuma komentāri, 5. grāmata. Rīga, 1999., 22. lpp.

2001.gada nogalē Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir pieņēmusi lēmumu Nr.3 “Likuma piemērošana krimināllietās par svešas mantas nolaupīšanu”. Ar to tiesību piemērojošajām institūcijām ir izskaidrots, kā jāizprot Krimināllikuma normas, kuras paredz atbildību par mantas nolaupīšanu. Pieņemtā lēmuma nozīme ir visai liela, jo Krimināllikums objektīvi nevar definēt visas tiesību normu realizācijas nianses, bet prakse sākusi piedāvāt atšķirīgus risinājumus objektīvi līdzīgiem nodarījumiem. Taču nav labi, ja vienā valstī likumā noteikto atšķirīgi izprot dažādas institūcijas. 1994.gada pieņemtais Augstākās tiesas plēnuma lēmums “Par likuma piemērošanu lietās par svešas mantas apdraudējumiem, izdarot zādzību vai laupīšanu”, nebūdams slikts, diemžēl neparedzēja atbildi uz visiem aktuāliem jautājumiem par svešas mantas nolaupīšanas kvalifikāciju.

Tādējādi Augstākā tiesa ir atrisinājusi vairākas neskaidrības un domstarpības par KL XVIII nodaļas pantu piemērošanu. Ievērojot likuma “Par tiesu varu” 49.pantā teikto, lēmumā dotais izskaidrojums ir saistošs visām tiesām, un turpmāk tieši no tā ir jāvadās, lemjot kvalifikācijas jautājumus saistībā ar svešas mantas nolaupīšanu. Protams, tas nenozīmē, ka vairs nedrīkst diskutēt par lēmuma noteikumu lietderīgumu un loģiskumu. Tomēr ir jāievēro, ka neatkarīgi no viedokļiem par pieņemto lēmumu tajā noteiktais ir obligāti jāievēro Krimināllikuma praktiskā piemērošanā.

Atšķirībā no spēku zaudējošā Augstākās tiesas plēnuma lēmuma jaunais akts izskaidro ne vien zādzības un laupīšanas kvalifikācijas īpatnības, bet arī nosaka likuma piemērošanas kārtību, saucot pie kriminālatbildības par krāpšanu un piesavināšanos.

Augstākās tiesas lēmums ietver sevī daudz vērtīgu skaidrojumu, kas palīdzēs saprast atsevišķās Krimināllikuma normas, kā arī nodrošinās to vienveidīgu piemērošanu. Sagatavojot šo lēmumu, Augstākā tiesa veikusi nopietnu laikietilpīgu darbu, un juristi ir ieguvuši kvalitatīvu dokumentu. Tomēr ne viss, ko Augstākā tiesa paredzējusi lēmumā, var tikt atbalstīts.

Raksturojot atklātu zādzību (2.3.