ŽURNĀLS

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr.SKC–34

Rīgā 2002. gada 9. janvārī

Kad lieta jāizspriež pēc tiesas ieskata vai atkarībā no svarīgiem iemesliem, tad tiesnesim jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators Z.Gencs, senatori I.Fridrihsons, O.Druks–Jaunzemis, R.Krauze, M.Zāģere, I.Šepteris, R.Namatēvs, 2002. gada 9. janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Pētera Laizāna kasācijas sūdzību par Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2001. gada 6. septembra spriedumu Pētera Laizāna prasībā pret SIA “Saime” par Ls 252 800 piedziņu.

Noklausījies senatora Z.Genca ziņojumu un P.Laizāna paskaidrojumus, kurš lūdz kasācijas sūdzību apmierināt, Senāts

konstatēja:

Pēteris Laizāns 2000. gada 21. jūnijā griezies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret SIA “Saime” par veselībai nodarītā kaitējuma piedziņu Ls 252 800 apmērā, norādīdams, ka viņš kā SIA “Saime” darbinieks 1997. gada 12. maijā strādājis Vācijā Vidusvācijas radioēkas celtniecības darbos Leipcigā, un 1997. gada 27. augustā ap pulksten 20 ir noticis nelaimes gadījums. Viņš ir nokritis no aptuveni 8 metru augstuma, jo stalažām nebija aizsargnožogojuma.

Kritiena rezultātā viņš ir guvis smagas traumas, kas izsaukušas ilgstošas ārstēšanās nepieciešamību. Šobrīd viņam noteikta 2. invaliditātes grupa ar 80% darbaspēju zudumu.

Prasībā norādīts, ka par notikušo nelaimes gadījumu ne SIA “Saime”, ne būves ģenerāluzņēmējs vācu firma “Muck Ingenierbau GmbH” nav ziņojuši Vācijas oficiālajām iestādēm, bet 1997.