Kristīne Strada, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāne, LU doktorante, — “Latvijas Vēstnesim”
Foto: no personīgā arhīva |
Šobrīd Latvijā kriminālprocess un kriminālprocesuālās tiesības nemaldīgi var tik uzskatītas par vienu no aktuālākajiem jautājumiem tiesību jaunrades jomā. Izstrādāts jaunais Kriminālprocesa likumprojekts, kas periodiski tiek nodots plašākas sabiedrības apspriešanai. Šis projekts izraisa un izraisīs daudz un dažādas diskusijas. Un tas ir pilnībā saprotami un pat veicināmi, jo laiks, kad tiek apspriests kāds likuma projekts, ir pateicīgākais dažādu uzskatu paušanai cerībā, ka tas tiks sadzirdēts un, iespējams, atstās savu iespaidu uz attiecīgās jomas galīgo tiesisko reglamentāciju.
Viena no nemainīgi aktuālām un nozīmīgām jomām kriminālprocesa zinātnē un praksē ir bijusi pierādīšana. Tradicionāli kriminālprocesuālajā zinātnē tiek izdalīta pat atsevišķa teorija pierādīšanai. Tai veltīti plaši pētījumi zinātnē un atsevišķi studiju kursi akadēmiskajā jomā, kas vien liecina par tās būtiskumu. Jāmin arī prakses aktuāli mainīgās problēmas, kas lielā mērā saistītas tieši ar pierādīšanas teorijas praktisko realizāciju.
Ņemot vērā šī jautājuma īpašo svarīgumu, brīdī, kad saņēmu Kriminālprocesa likuma projekta darba grupas piedāvājumu izstrādāt Kriminālprocesa likuma nodaļas par pierādīšanu un pierādījumiem projektu, uzņēmu šo ziņu ar divējādām jūtām — no vienas puses, tas, protams, bija gandarījums par tik svarīga pienākuma uzticēšanu un no otras puses — šī svarīgā uzdevuma nosacīta atbildības izjūta. Papildus tam liela interese — zinot, ka šīs nodaļas projektu variantu izstrādei pieaicināti vairāki speciālisti, piedāvāt darba grupas apspriešanai savu šīs problēmas skatījumu, gaidot šī piedāvājuma novērtējumu un esot gatavai apsvērt jebkuru kritiku un ierosinājumus.
Šobrīd vēlētos piedāvāt lasītājam izstrādātā Kriminālprocesa likuma nodaļas ‘’Pierādīšana un pierādījumi’’projekta variantu ar nedaudz plašākiem paskaidrojumiem par ieteikumiem pierādīšanas problemātikas tiesiskās reglamentācijas izmaiņām. Vēlētos uzsvērt, ka turpmāk apskatītais pierādīšanas tiesiskās reglamentācijas modelis ir tikai manis piedāvātais projekts, kas tika nodots Kriminālprocesa likuma projekta izstrādes darba grupai turpmākai apspriešanai.
Pierādīšanas izpratne
Pašlaik spēkā esošajā Latvijas KPK pierādīšanas jēdziena izpratne nav iekļauta un tādējādi līdz šim pierādīšanas jēdziena skaidrojums tika atstāts kriminālprocesa zinātnes kompetencē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes