ŽURNĀLS

Kriminālprocesa likums

2.sadaļa.

Kriminālprocesā iesaistītās personas

3.nodaļa. Amatpersonas, kas pilnvarotas

kriminālprocesa veikšanai

2.1.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

(1) Pilnvaras veikt kriminālprocesu valsts vārdā ir tikai šajā likumā noteikto iestāžu amatpersonām, kam tādas piešķirtas sakarā ar ieņemamo amatu vai iestāžu vadītāju rīkojumiem.

(2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklēšanas vienības dalībniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

4) kriminālprocesa veikšanai pilnvarotai amatpersonai, kas izpilda procesa virzītāja, izmeklēšanas vienības dalībnieka vai tiesas uzdevumu par procesuālu darbību veikšanu (turpmāk — procesuālo uzdevumu izpildītājs);

5) specializēto tiesu ekspertīžu iestāžu ekspertam;

6) lietpratējam, kas nestrādā ekspertīžu iestādē, ja procesa virzītājs uzdevis veikt ekspertīzi;

7) revidentam procesa virzītāja uzdevumā;

8) izmeklēšanas iestādes vadītājam;

9) amatā augstākam prokuroram;

10) izmeklēšanas tiesnesim;

11) apsūdzības uzturētājam;

12) tiesnesim un piesēdētājam tiesas sastāvā.

2.2.pants. Procesuālo pilnvaru iegūšana

(1) 2.1.pantā noteiktās personas, izņemot procesuālo uzdevumu izpildītājus, procesuālās pilnvaras iegūst pēc viņu ierakstīšanas kriminālprocesa reģistrā.

(2) Neatliekamās izmeklēšanas darbības tajā iesaistītas personas veic saskaņā ar pienākumu sadali vai mutisku uzdevumu.

(3) Procesuālo uzdevumu izpildītājs procesuālās pilnvaras iegūst no uzdevuma saņemšanas brīža un tikai uzdevuma robežās.

2.3.pants. Procesa virzītājs kriminālprocesa stadijās

(1) Procesa virzītāji ir:

1) izmeklēšanā — izmeklētājs;

2) kriminālvajāšanā — prokurors;

3) sagatavojot lietu izskatīšanai, kā arī pēc noslēguma nolēmuma pasludināšanas līdz nodošanai nākamai tiesu instancei vai nolēmuma izpildei — tiesnesis, kurš vada iztiesāšanu;

4) iztiesāšanas laikā — tiesas sastāvs.

(2) Pirmstiesas kriminālprocesa veikšanai var izveidot izmeklēšanas vienību, kurā strādā amatpersonas no dažādām iestādēm, bet tās vadītājs tiek noteikts atbilstoši šā panta pirmajā daļā noteiktajam principam. Izmeklēšanas vienības vadītājs ir personīgi atbildīgs par procesa virzītāja funkciju īstenošanu.

2.4.pants. Procesa virzītāja pamatpienākumi

(1) Procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu, un proti:

1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;

2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;

3) personīgi vai iesaistot citas amatpersonas, īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;

4) pieprasa no katras personas kriminālprocesuālā pienākuma izpildi un procesuālās kārtības ievērošanu;

5) nodrošina likumā noteikto tiesību īstenošanas iespējas kriminālprocesā iesaistītajām personām.

2.5.pants. Izmeklētāja — procesa virzītāja pienākumi

(1) Papildus procesa virzītāja pamatpienākumiem izmeklētāja pienākums ir:

1) uzsākt kriminālprocesu, tikko konstatēts likumā noteiktais iemesls un pamats;

2) veikt izmeklēšanas darbības, lai noskaidrotu, vai noticis Krimināllikumā paredzēts nodarījums, kas to izdarījis, vai kādai personai par to krimināltiesiski jāatbild, noskaidrot šo personu un iegūt pierādījumus, kas dod pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības un viņa apsūdzības lietas nodošanai tiesai;

3) veikt visus likumā paredzētos pasākumus kaitējuma atlīdzināšanas nodrošināšanai;

4) izvēlēties tādu kriminālprocesa veidu, kas nodrošina taisnīga krimināltiesisko attiecību noregulējuma sasniegšanu bez neattaisnotas iejaukšanās un neattaisnotiem izdevumiem;

5) izpildīt izmeklēšanas iestādes vadītāja, uzraugošā prokurora, amatā augstākā prokurora norādījumus vai izmeklēšanas tiesneša priekšrakstus.

2.6.pants. Izmeklētāja — procesa virzītāja tiesības

(1) Izmeklēšanas laikā procesa virzītājam ir tiesības:

1) likumā noteiktajā kārtībā pieņemt jebkuru procesuālo lēmumu un veikt jebkuru procesuālo darbību vai uzdot tās veikšanu izmeklēšanas vienības dalībniekam vai procesuālo uzdevumu izpildītājam;

2) ierosināt uzraugošajam prokuroram uzsākt kriminālvajāšanu;

3) pārsūdzēt izmeklēšanas iestādes vadītāja norādījumus uzraugošajam prokuroram;

4) pārsūdzēt uzraugošā prokurora lēmumus un norādījumus amatā augstākam prokuroram.

2.7.pants. Izmeklēšanas vienības dalībnieks

(1) Izmeklēšanas vienības dalībnieks ir kriminālprocesa veikšanai pilnvarota izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kas ar izmeklēšanas iestādes vadītāja vai amatā augstāka prokurora rīkojumu ietverts izmeklēšanas vienības sastāvā.

(2) Izmeklēšanas vienības dalībniekam procesa virzītāja uzdevumā un noteiktajās robežās ir tiesības veikt izmeklēšanas darbības un pieņemt procesuālus lēmumus.

(3) Neapturot izpildi, izmeklēšanas vienības dalībnieks var procesa virzītāja uzdevumu apstrīdēt uzraugošajam prokuroram.

(4) Izmeklēšanas iestādes vadītāja un uzraugošā prokurora norādījumus izmeklēšanas vienības dalībnieks pārsūdz, kā arī noraidījumus piesaka ar procesa virzītāja starpniecību.

2.8.pants. Procesuālo uzdevumu izpildītājs

(1) Procesuālo uzdevumu izpildītājs ir izmeklēšanas iestādes amatpersona vai prokurors, kuram procesa virzītājs uzdevis veikt vienu vai vairākas izmeklēšanas darbības, neietverot viņu izmeklēšanas vienības sastāvā.

(2) Procesuālo uzdevumu izpildītājs neatbild par izvēlētās darbības mērķtiecīgumu, bet par tās kvalitatīvu izpildi. Viņa pienākums ir informēt procesa virzītāju par visiem faktiem, kas var būt nozīmīgi kriminālprocesa likumīgai un taisnīgai pabeigšanai.

2.9.pants. Ekspertīžu iestādes eksperts

(1) Specializētās tiesu ekspertīžu iestādes ekspertam ir pilnvaras veikt kriminālprocesu, ja viņš ir:

1) nodevis zvērestu;

2) ieguvis sertifikātu noteikta ekspertīzes veida veikšanai;

3) saņēmis procesa virzītāja uzdevumu.

(2) Eksperts procesa virzītāja uzdevumā:

1) veic notikuma vai citas vietas, līķa, apvidus, priekšmetu apskati;

2) izdara personu aplūkošanu;

3) izņem paraugus salīdzinošai pētīšanai;

4) piedalās citu izmeklēšanas darbību veikšanā;

5) pielieto speciālās zināšanas noziedzīgā nodarījuma pēdu un citu lietu atrašanai un izņemšanai;

6) izmantojot speciālās zināšanas, eksperta atskaitē dod pārskatu par izmeklēšanas darbībās iegūtajiem pierādījumiem;

7) izdara ekspertīzi, ja pierādīšanai nepieciešamās informācijas iegūšanai nepieciešams veikt izpēti, izmantojot speciālas ierīces un vielas.

(3) Eksperts savus pienākumus veic:

1) sakarā ar iepriekš noteiktu pienākumu sadali kā dežurējošais eksperts;

2) pēc procesa virzītāja vai uzraugošā prokurora rīkojuma;

3) sakarā ar procesuālu lēmumu par ekspertīzes noteikšanu.

(4) Ja izpētāmo lietu notikuma vietā nav apskatījis vai izņēmis tas pats eksperts vai tās pašas ekspertīžu iestādes cits eksperts, ekspertīzi izdara tikai sakarā ar procesa virzītāja lēmumu.

2.10.pants. Eksperts ārpus ekspertīzes iestādē

(1) Procesa virzītājs ar lēmumu var uzdot ekspertīzi veikt lietpratējam, kas nav tiesu ekspertīžu iestādes eksperts, bet kura izglītība un praktiskā pieredze ir pietiekama eksperta pētījuma veikšanai.