ŽURNĀLS

Turpinājums. Sākums “LV” 23.04.2002., Nr.61;

“LV” 07.05.2002., Nr.67; “LV” 04.06.2002., Nr.83

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts nav definējusi savu politiku šajā jautājumā un izdevusi īpašas normas, tādēļ ikviens var vērsties ar sūdzību tiesā Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā un, atsaucoties uz Civillikumu, piedzīt zaudējumus par līguma nepildīšanu. Kopš Fizisko personu datu aizsardzības likuma stāšanās spēkā⁵⁰ saskaņā ar tā 32.p. zaudējumus un atlīdzību par morālo kaitējumu no jebkuras fiziskās vai juridiskās personas tiesā var prasīt arī tad, ja izpaustas patiesas ziņas⁵¹: “ja, pārkāpjot šo likumu, personai nodarīts kaitējums vai radīti zaudējumi, tai ir tiesības saņemt atbilstīgu atlīdzinājumu”. Tātad šeit, iespējams, būtu pārkāpts gan Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 10.p., gan arī likuma “Par telekomunikācijām” 25.p. pirmā daļa.

Kaut arī šajā gadījumā trešajām personām tiek izpausts tikai abonenta numurs, tas ir līguma pārkāpums, jo abonents vēlas izsargāties no to personu zvaniem, kuriem nav pats iedevis savu numuru. Ja abonents vēršas tiesā, iesakāms vispirms vērsties telekomunikāciju uzņēmumā ar attiecīgu prasību pārtraukt šī abonenta numura sūtīšanu tādā veidā, kas pieļauj numura attēlojumu izsaukuma saņēmējam, un, iespējams, norādīt, vai persona vēlas saņemt atlīdzību par kaitējumu, ja tāds nodarīts. Ja prasība netiek nodrošināta, jāvēršas tiesā.

Citas valstis ir saskārušās ar šo problēmu saistībā ar to, ka numura attēlojuma pakalpojumi tika ieviesti brīdī, kad, piemēram, daudziem fiksētā tīkla abonentiem jau bija līgumos iekļauts aizliegums izpaust datus trešajām personām. Šāds papildpakalpojums abonentiem kļūst neinteresants, sākot ar brīdi, kad aptuveni 20% no visiem attiecīgā operatora abonentiem ir aizlieguši sava numura attēlojumu.⁵² Jāņem vērā, ka Latvijā lielākā fiksēto līniju abonentu daļa varētu būt aizliegusi izpaust par sevi jebkādus datus, tādēļ līguma pildīšanas gadījumā tas ietekmētu arī citu uzņēmumu abonentus un arī pašu uzņēmumu peļņu.

Juridiski risinot situāciju, jautājums izlemjams par labu abonentam. Piemēram, Vācijā saskaņā ar 1996. gada likumu “Datu aizsardzības kārtība telekomunikācijās”⁵³ bija noteikts: gadījumos, kad klients līgumā ir noteicis aizliegumu iekļaut datus publiskā katalogā, nedrīkst veikt viņa numura izmantošanu identifikācijas (attēlojuma) pakalpojumiem, ja nav tieši izteikts pretējais.

Šis ir jautājums par patstāvīgā numura attēlojuma bloķēšanas tipa noteikšanu (default blocking type). Saskaņā ar Eiropas izsaucošā numura attēlojuma vadlīnijām⁵⁴ pastāv vairāki patstāvīgie numura attēlojuma bloķēšanas tipi: uz attiecīgo izsaukumu vai uz abonējamo līniju un citi.