Par reklāmas regulējumu Eiropas kopienu tiesībās
Dipl.iur. Laine Škoba — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: Māris Kaparkalējs,“LV” |
Reklāmas pieļaujamības robežas un reklāmu regulējošās normas nosaka kultūras tradīcijas. Normas, kas iespaido reklāmu, ir cieši saistītas ar vārda brīvības regulējumu, ar izpratni par valsts vietu un lomu ekonomikas regulēšanā. Iespējams, tāpēc līdzšinējie Eiropas kopienas (EK) veiktie pasākumi reklāmas regulējuma harmonizēšanā nav bijuši īpaši veiksmīgi un plaši, savukārt Eiropas Kopienas tiesas (EKT) secinājumi spriedumos, kas skar reklāmu kā vienu no brīvas preču kustības elementiem, ir pretrunīgi un fragmentāri, vairākkārt tikuši pārskatīti un šķiet visai mākslīgi uzbūvēti.
Reklāmas regulējuma problemātika nākotnē varētu paplašināties, jo šobrīd starptautiskajā tirdzniecībā izdevumiem, kas saistīti ar reklāmu, ir tendence pieaugt. Pēc krituma 2000. – 2001.gadā, kad izdevumi reklāmai Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā, Vācijā, Lielbritānijā, Itālijā, Spānijā un Japānā kopā samazinājās līdz 235 biljoniem dolāru gadā, tiek prognozēts, ka jau 2003.gadā šajās valstīs izdevumi reklāmai atkal pieaugs līdz 242,5 biljoniem dolāru gadā un pieauguma tendence turpināsies.1 Tādējādi jāsecina, ka problēmām, kas saistītas ar reklāmas regulējumu, tiks pievērsta arvien lielāka uzmanība.
Šī pētījuma mērķis ir, pirmkārt, noskaidrot, ciktāl Eiropas kopienu tiesībās atspoguļojas darba otrajā sadaļā apskatītā reklāmas regulējuma mērķu izmaiņas; otrkārt, pārliecināties, vai un ciktāl EKT reklāmas regulējumā izmanto tādus kritērijus, kas atšķirtos no vispārīgajiem brīvas preču aprites un citu sabiedrisko interešu sabalansēšanas principiem.
Raksta sākumā fiksēju, kā mainījusies reklāmas regulējuma nozīmes izpratne (II. daļa), turpinājumā tiks analizēts, kā uz reklāmu attiecināti Eiropas Kopienas tiesas praksē izkristalizējušies brīvas preču aprites principi (III. daļa). Raksta ceturtā daļa ir veltīta Eiropas Kopienas likumdošanas iniciatīvām reklāmas regulējuma jomā – direktīvām, kas attiecas uz salīdzinošo reklāmu un maldinošu reklāmu, kā arī tabakas un alkohola izstrādājumu reklāmas ierobežojumiem (IV. daļa). Nobeigumā sniegts īss kopsavilkums un galvenie secinājumi (V.daļa).
Reklāmas regulējuma funkciju izpratnes izmaiņas un reklāmas regulējuma loma vienotajā tirgū
1.Reklāmas regulējuma izpratnes izmaiņas
Intereses, uz kuru aizsargāšanu vērsta reklāmas likumdošana, ir mainījušās, mainoties sabiedrības struktūrai, pieaugot ražošanas apjomam un mainoties ražošanas pamatprincipiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes