ŽURNĀLS

Pavisam drīz klāt būs 7. novembris – diena, kuras vidū (pulksten 12) pirms 80 gadiem, 1922. gadā, stājās spēkā Latvijas valsts konstitucionālais stūrakmens – Latvijas Republikas Satversme. Līdz ar tās spēkā stāšanos savu vairāk vai mazāk veiksmīgo darbu (par to varētu diskutēt kaut vai tādēļ, ka Satversmes otrā, pilsoņu tiesībām un pienākumiem veltītā daļa tā arī palika nepieņemta) pārtrauca tās pieņemšanai ievēlētais tautas priekšstāvju institūts – Satversmes sapulce, bet uz savu pirmo sēdi sanāca jaunievēlētais parlaments – pirmā Latvijas Republikas Saeima.

Kopš tā brīža Satversme, gluži tāpat kā Latvijas valsts, ir piedzīvojusi dažādus laikus – gan Latvijas Republikas pirmo parlamentāro posmu, gan Kārļa Ulmaņa 1934. gada 15. maijā iedibināto autoritāro režīmu, kura laikā Satversmes darbība tika apturēta, gan Latvijas inkorporāciju PSRS sastāvā, gan nacistiskās Vācijas okupāciju, gan padomju varas atgriešanos Latvijā, gan Latvijas valsts atdzimšanu un dažu Satversmes pantu spēka atjaunošanu līdz ar 1990. gada 4.maija deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kā arī Satversmes pilnīgu spēka atjaunošanu reizē ar piektās Saeimas sanākšanu 1993. gada 6.jūlijā.

Tomēr šobrīd, kad pagājuši 80 gadi kopš Satversmes radīšanas un vairāk nekā desmit gadi kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, ir īstais laiks ne tikai priecāties par to, ka mūsu valstij ir viena no senākajām un stila ziņā lakoniskākajām konstitūcijām Eiropā, bet arī paraudzīties nākotnē. Apsvērt to, vai, saglabājot tieši šādu Satversmi, Latvija varēs realizēt tās pašreiz izvirzītos ārpolitiskos mērķus (integrāciju ES un NATO), vai un kā Satversmes tēvu radīto tekstu būtu jāturpina papildināt atbilstoši aktuālajām vajadzībām (kā tas darīts jau līdz šim, piemēram, 1996. gadā konstitucionālā līmenī nosakot Satversmes tiesas statusu, kopš 1998. gada iekļaujot konstitūcijā cilvēka pamattiesību garantijas), lai Satversmes grozījumi nenonāktu pretrunās ar tās burtu un garu? Vai varbūt tomēr nepieciešama radikālāka rīcība un ir jārada pilnīgi jauns, mūsdienu garam atbilstošāks Latvijas konstitūcijas teksts (par ko diskusijas jau ir raisījušās saistībā ar dažu autoru un politisko spēku iniciatīvām)?

Lai mēģinātu rast atbildes uz daudzajiem ar Satversmes nākotni saistītajiem jautājumiem, ir nepieciešama nopietna diskusija.