Dipl. iur. Kristīne Jarinovska–Buka — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: Arnis Blumbergs,“LV” |
Informācijas atklātības principam ir divējāda daba. No vienas puses, tā ir liberālas demokrātijas vērtību sistēmas un cilvēktiesību norma, kas nodrošina personai tiesības būt informētai par valsts pārvaldi un kas valsts pārvaldei uzliek pienākumu būt atklātai un informēt personu ne tikai par tās darbību kopumā, bet arī pēc pieprasījuma sniegt ziņas par personu interesējošiem jautājumiem. No otras puses, informācijas atklātības princips ir instruments, ko sabiedrība izmanto valsts pārvaldes darba kontrolei, tādējādi ietekmējot pārvaldes kvalitāti.1
Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā nav vienīgais iemesls, kādēļ ir jāaktualizē informācijas atklātības principa nozīme. Patlaban Latvijā notiek aktīva valsts pārvaldes reforma, kas ietekmēs to kā strukturāli, tā arī funkcionāli. Šīs reformas virzītājspēki ir Valsts pārvaldes iekārtas likums un Administratīvā procesa likums. Informācijas atklātības principa stiprināšana, liberalizējot kārtību, kādā persona var piekļūt tai interesējošai informācijai, un radot efektīvu kontroles mehānismu šī principa piemērošanā, ir sāktās valsts pārvaldes reformas neatņemama sastāvdaļa.
1. Informācijas atklātības principa jēdziens
Juridiskajā doktrīnā ir dažādi apzīmējumi principam, kas raksturo brīvu informācijas plūsmu valstī. Visbiežāk sastopamie jēdzieni ir “atklātība”2, “tiesības uz informācijas brīvību”3, “informācijas brīvība”4, “informācijas pieejamība”5. Tāpat atkarībā no konteksta šos jēdzienus mēdz arī apvienot vai lietot kā savstarpēji aizstājamus sinonīmus.6
Atšķirīgu jēdzienu lietošanas cēlonis ir saistīts ar to, ka visi iepriekš minētie jēdzieni vairāk vai mazāk atspoguļo brīvas informācijas plūsmai raksturīgos un tās nodrošināšanai nepieciešamos elementus. Tā, piemēram, jēdziens “atklātība” norāda gan uz to, ka persona ir jāinformē par apsvērumiem, kas ir ņemti vērā lēmumu pieņemšanas procesā, gan arī uz to, ka personai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem vai citiem materiāliem, kas izmantoti lēmumu pieņemšanas procesā.7 Savukārt jēdziens “informācijas brīvība” juridiskajā literatūrā tiek uzskatīts par diezgan neprecīzu un sevi nepaskaidrojošu. Vispārīgi jēdziens “informācijas brīvība” norāda uz to, ka valstī tiek atzīstas personas tiesības iepazīties ar informāciju, parasti ar valsts institūciju rīcībā esošu informāciju, un ka šī informācija ir brīvi pieejama.8
Ievērojot to, ka juridiskajā literatūrā nav vienprātības par principa, kas raksturo informācijas brīvu plūsmu valstī, nosaukumu un ka raksta mērķis ir analizēt šī principa nozīmi Latvijas tiesību sistēmā, principa apzīmēšanai lietošu jēdzienu, kurš netieši izriet no Saeimas pieņemtā likuma, kas nosaka vienotu kārtību, kādā personas ir tiesīgas iegūt informāciju un to izmantot9, nosaukuma, t.i., informācijas atklātības princips.
Jau pats principa nosaukums “informācijas atklātība” norāda uz normatīvo pieeju, ko ir akceptējusi arī Latvija, informācijas plūsmas jautājumu risināšanā. Šo pieeju raksturo uzskats, ka ir ļoti maz, ja vispār ir tādi iemesli, kas attaisno informācijas nepieejamību. Tādējādi normatīvās pieejas mērķis ir samazināt nepieejamās informācijas apjomu līdz minimumam.10
Tā kā informācijas atklātības principa mērķis ir slēpjamās informācijas apjoma samazināšana, ir svarīgi noskaidrot, kas tiek saprasts ar jēdzienu “informācija”. Parasti ar informāciju tiek saprasta jebkura lieta, kas sevī satur ziņas. Tas var būt raksts, zīmējums vai ieraksts, ko ir iespējams izlasīt, noklausīties vai uztvert kādā citā veidā ar tehnisku ierīču palīdzību.11 Šāda jēdziena “informācija” izpratne ir izveidojusies Zviedrijā, un to ir pārņēmušas arī Lielbritānija un Eiropas Savienība.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes