ŽURNĀLS

Ivars Mēkons, LU Juridiskās fakultātes students, “Dominus Law Group” SIA partneris, – “Latvijas Vēstnesim”

Šā darba pamatuzdevums – analizēt pārvadātāja un tā prēposē1 civiltiesiskās atbildības2 regulējumu Varšavas sistēmas3 ietvaros4 aplūkojamās avioindustrijas prakses kontekstā (no kā un kādā apmērā var prasīt kaitējuma atlīdzību saistībā ar starptautiskā gaisa pārvadājuma līgumu). Sekundārais uzdevums, ņemot vērā atbilstošas literatūras nepietiekamību latviešu valodā, – atsevišķos aspektos sniegt ieskatu aviācijas tiesību būtībā, nekaitējot ērtai pamattēmas izpratnei.5

Raksta temata izvēli nosaka aplūkojamās avioindustrijas prakses milzīgā izplatība un ietekme uz pārvadātāja un tā prēposē civiltiesisko atbildību,6 kā arī salīdzinoši mazā informētība par šiem avioindustrijas tiesiskajiem aspektiem, ko aviosabiedrības bieži vien izmanto, lai izvairītos no kaitējuma atlīdzības. Turklāt aizvien biežāk Latvijas tiesās tiek izskatītas aviācijas tiesību lietas, bet mūsdienu jurisprudences atziņām atbilstošas literatūras latviešu valodā ir ārkārtīgi maz.

Aplūkotā avioindustrijas prakse ir izprotama šaurākā un plašākā nozīmē. Šaurākā nozīmē tas ir līgums, bet plašākā nozīmē – viss process, kas saistīts ar minēto līgumu, tai skaitā, arī pārvadātāja un tā prēposē civiltiesiskās atbildības aspekti. Ar aviosabiedrību šajā darbā jāsaprot komersants, kura komercdarbības ietvaros ietilpst gaisa pārvadājuma veikšana.

Varšavas konvencija un Hāgas protokols par grozījumiem 1929. gada 12. oktobra Varšavas konvencijā par dažu starptautisko gaisa pārvadājumu noteikumu unifikāciju (turpmāk – Hāgas protokols) – Varšavas sistēmas starptautiskie līgumi ar lielāko dalībvalstu skaitu (saistoši arī Latvijai)7 – ir dogmatiski nozīmīgākie Varšavas sistēmas tiesību akti, sevišķi attiecībā uz šajā darbā aplūkoto pamattēmu.