Dr.iur. Ineta Ziemele, RJA profesore, Dr.iur.cand. Kristīne Krūma, RJA lektore, – “Latvijas Vēstnesim”
 |
 |
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Foto: no personiskā arhīva |
Pieņemot Līgumu par Eiropas Savienību 1992.gadā, dalībvalstis noteica, ka tiek nodibināta Savienības pilsonība. Atbilstoši Līguma 17. pantam katrs indivīds, kuram ir dalībvalsts pilsonība, tiek uzskatīts par Savienības pilsoni. Vēlāk pantu papildināja ar teikumu, ka Savienības pilsonība papildina, bet neaizstāj valsts pilsonību. ES tiesību pētnieki apgalvo, ka galvenie ES pilsonības izveidošanas iemesli ir bijuši politiski vai ideoloģiski, t.i., nostiprināt personu brīvu pārvietošanos, uzlabot migrējošo Kopienas pilsoņu statusu, samazināt demokrātisko deficītu ES un radīt Eiropas identitāti.
Latvijas situācija ES pilsonības kontekstā ir īpaša, jo nepilsoņu statuss, ko definē likums “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”, ir neskaidrs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes