ŽURNĀLS

Genocīds kā starptautisks noziegums

Elementi, problēmas, tiesu prakse

Dipl. iur. Ieva Kalniņa, Eiropas Universitātes institūta (Florence) LLM programmas studente, Debora Pāvila, LU Juridiskās fakultātes studente, — “Latvijas Vēstnesim”

Kari, revolūcijas un dažādi etniskie konflikti raksturo visu cilvēces vēsturi. Neraugoties uz sasniegumiem zinātnē, konfliktu risināšanas, arī karu formas un metodes nebūt nav kļuvušas humānākas, kas nereti rada smagus starptautisko tiesību pārkāpumus. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados izdarītais genocīds bijušajā Dienvidslāvijā un Ruandā to vēlreiz apstiprina.

Pastāv dažādi viedokļi par to, kad cilvēces vēsture pirmo reizi sastapās ar genocīdu, vienu no vissmagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, nereti dēvētu arī par “visu noziegumu noziegumu”.1 Vieni genocīda iezīmes saskata jau Senās Romas laikā pret kristiešiem vērstajos noziegumos, citi - mākslīgi radītajā badā Ukrainā (1932-1933), kā arī Indonēzijas invāzijā Austrumu Timorā (1975) un sarkano khmeru izdarītajos noziegumos Kambodžā2 1970.gadā. Pārsvarā gan doktrīnā dominē viedoklis, ka genocīds mūsdienu starptautisko tiesību izpratnē cilvēci skāris vismaz trīsreiz: osmaņu turkiem masveidā iznīcinot armēņu tautu (1915-1920), holokausta laikā, kad bojā gāja vairāk nekā 6 miljoni ebreju, un 1994.gadā Ruandā, kad 100 dienu laikā gāja bojā gandrīz miljons cilvēku. Visbeidzot, genocīda iezīmes saskatāmas arī Serbijas un Bosnijas-Hercegovinas konfliktā.3 Visbiežāk gan genocīdu asociē ar holokaustu, kā rezultātā arī tika radīti gan genocīda, gan noziegumu pret cilvēci koncepti, starptautiskajai sabiedrībai izjūtot nepieciešamību reaģēt uz šokējošajiem nacistu Otrā pasaules kara laika noziegumiem.

Genocīda koncepta vēsturiskā attīstība un jēdziena realizēšana bijusi ilga un sarežģīta, sākot ar Konvencijas par genocīda novēršanu un sodīšanu [turpmāk — Genocīda konvencija] izstrādāšanu,4 un beidzot ar bijušās Dienvidslāvijas Starptautiskā kriminālā tribunāla [turpmāk — bijušās Dienvidslāvijas tribunāls] un Ruandas Starptautiskā kriminālā tribunāla [turpmāk — Ruandas tribunāls] praksi.

Sākotnēji genocīds netika uzskatīts par patstāvīgu starptautisku noziegumu, bet gan aplūkots kopsakarā ar noziegumiem pret cilvēci. Ne Tokijas, ne Nirnbergas kara tribunāla praksē genocīds tieši minēts netika, un ebreju, kā arī citu reliģisko un etnisko grupu iznīcināšanā kara tribunāli saskatīja vajāšanu (angļu val. persecution), nevis genocīdu. Genocīda atzīšanā par patstāvīgu starptautisku noziegumu būtisks bijis starptautisko tiesību jurista Rafaēla Lemkina (Raphael Lemkin) ieguldījums, kas savos darbos5 padziļināti pētīja genocīda kā starptautiska nozieguma būtību un augsto bīstamību. R.Lemkins norādīja, ka starptautiska mēroga slepkavībām ar iepriekšēju nodomu, kā tās pret Eiropas tautām plānoja un realizēja Hitlers, jātiek iekļautām nākotnes starptautisko tiesību sfērā un jurisdikcijā, piebilstot, ka šī ir nozīmīgākā problēma, ar kuru nākotnes pasaulei būs jāsaskaras.6 Tieši R.Lemkins arī radīja un ieviesa starptautiskajā apritē vārdu “genocīds” kā starptautiska nozieguma apzīmējumu. Termins tika atvasināts no grieķu vārda genes, kas nozīmē cilti vai rasi, un latīņu vārda cide, kas savukārt atvasināts no latīņu vārda caedere – nogalināt.7

Lai gan, kā jau minēts, Nirnbergas tribunāls neatzina tiesājamos par vainīgiem genocīda izdarīšanā, R.Lemkins vērsa starptautiskās sabiedrības uzmanību uz to, ka tiesājamie īstenojuši tieši genocīdu, turklāt apzināti un sistemātiski. R.Lemkins arī norādīja, ka genocīds ir tiešā pretrunā “principam, kas paredz visu nacionālo, rases un reliģisko grupu dabiskās tiesības uz eksistenci” un ka “šādu grupu piederīgo nonāvēšana pārkāpj šīs tiesības”, secinot, ka “katrs, kurš sekmē kādas nacionālas, rases vai reliģiskas grupas iznīcināšanu, ir vainojams genocīdā”.8

Kā nozīmīgs atsevišķs jeb patstāvīgs starptautisks noziegums genocīds tika atzīts ar ANO Ģenerālās asamblejas 1948.gada 9.decembrī pieņemto Genocīda konvenciju, kura stājās spēkā 1951.gada 12.janvārī un pamatā, bet ne pilnā mērā atspoguļo R.Lemkina paustos uzskatus.