ŽURNĀLS

Atbilstoši Latvijas Krimināllikumam ikviena persona, kas sasniegusi 14 gadus, var tikt saukta pie kriminālatbildības un sodīta par likumā paredzēto nodarījumu izdarīšanu. Paredzot iespēju krimināli vajāt un sodīt bērnus, likumdevējs ir definējis Krimināllikuma VII nodaļā nepilngadīgo likumpārkāpēju atbildības īpatnības. To galvenais mērķis ir mazināt kriminālo represiju attiecībā uz pilngadību nesasniegušām personām, kā arī nodrošināt iespēju bez kriminālsodu piemērošanas veikt nepilngadīgo resocializāciju un jaunu noziedzīgu nodarījumu novēršanu.

Ievērojot, ka “nepilngadīgā” jēdziens krimināltiesībās pilnīgi nesakrīt ar šo jēdzienu citās tiesību nozarēs, likumdevējs izskaidroja to Krimināllikuma 64.pantā. Atbilstoši tam par nepilngadīgo ir atzīstams likumpārkāpējs, kurš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā bijis vecāks par 14 gadiem, bet nav sasniedzis 18 gadus. Atšķirībā no civiltiesībām, kas paredz iespēju izsludināt sešpadsmit vai septiņpadsmit gadu vecumu sasniegušo personu par pilngadīgu1, krimināltiesībās nav nekādu izņēmumu no vispārējās pilngadības noteikšanas kārtības. Turklāt jāievēro, ka likumā paredzētās nepilngadīgo kriminālatbildība īpatnības ir attiecināmas arī uz personām, kurām ir 18 gadu, ja krimināli sodāmus nodarījumus tās ir pastrādājušas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.