15. Augusts 2007 / 15:30
Publicēts: Jurista Vārds > 21.10.2003 38 (296)
Jautājumi. Atbildes
Ko darīt ar garāžu uz cita privātās zemes
Pirms kāda laika "Latvijas Vēstnesis" saņēma aizputnieka Kārļa Strazdiņa vēstuli, kurā viņš lūdza likuma skaidrojumu saistībā ar viņa individuālo garāžu, kas uzbūvēta vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas uz zemes, kas vēlāk izrādījusies piederoša privātpersonai. Turklāt tādu garāžu meliorācijas uzņēmuma teritorijā ir 155, kas uzbūvētas pēc tipveida projekta. Vēstules autors raksta: "Pašlaik zeme ir privātīpašums, kura reģistrēta zemesgrāmatā. Ko nosaka likums, vai esmu tiesīgs paša uzbūvēto vai nopirkto garāžu, kas atrodas uz šīs privātās zemes, reģistrēt zemesgrāmatā kā man piederošu īpašumu? Ja esmu tiesīgs, tad ko nosaka likums, līdz cik procentiem no zemes kadastrālās vērtības, iznomājot zemi, uz kuras ir uzbūvēta mana garāža, zemes īpašnieks var man prasīt samaksu par iznomāto zemes kvadrātmetru gadā? Vai esmu tiesīgs, vienojoties ar zemes īpašnieku, nopirkt no viņa nelielu zemesgabalu un to reģistrēt zemesgrāmatā kā man piederošu īpašumu? Domāju, ka šādi un līdzīgi jautājumi varētu interesēt daudzus cilvēkus..."
Inese Bērzkalne,
Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta Juridiskās daļas vadītāja
Zemes reformas rezultātā atjaunoja īpašumtiesības uz zemi bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem, vienlaikus saglabājot īpašuma tiesības citiem īpašniekiem uz ēkām un būvēm, kuras tika likumīgi uzceltas padomju laikā piešķirtajā zemesgabalā saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem likumiem. Kaut arī atbilstoši Civillikuma 968. pantam "Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu", ēkas (būves) uz tās var būt kā patstāvīgs īpašuma objekts un piederēt citai personai, ja atbilst kādam no likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14. panta nosacījumiem. Tā, piemēram, atbilstoši minētā likuma 1. daļas 1. punktam ēka (būve) kā patstāvīgs īpašums var būt, ja tā ir uzcelta uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta tādam nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (1992.gada 1.septembra), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas bijušajam zemes īpašniekam. Ierakstot zemesgrāmatā ēku vispārējā kārtībā kā patstāvīgu nekustamu īpašumu, kura atrodas uz citai personai piederoša zemesgabala, zemesgrāmatā atver atsevišķu nodalījumu un īpašuma tiesības tiek nostiprinātas ēkas īpašniekam.
Gadījumos, kad saskaņā ar speciālajiem likumiem ir paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, starp zemes īpašniekiem un ēku īpašniekiem veidojas nomas tiesiskās attiecības, kuras regulē nomas noteikumi, zemes reformas likumi un Civillikums. Piemēram, likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 12. pantā minēti subjekti, attiecībā uz kuriem zemes nomas maksa nedrīkst pārsniegt 5% no kadastrālās vērtības. Taču jāatzīmē, ka ne visos gadījumos zemes reformas normatīvajos aktos var atrast nomas maksas ierobežojumus. Likums paredz tiesas kompetenci nomas maksas noteikšanā, ja zemes īpašnieks un nomnieks par maksas apmēru nevar vienoties, un tādā gadījumā maksas apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata, ievērojot likumā paredzētos kritērijus (Civillikuma 2123.pants).
Zemi var iegūt īpašumā, noslēdzot darījumu ar zemes īpašnieku saskaņā ar Civillikumu un citiem likumiem, ierobežojumi un sevišķa kārtība darījumiem ar zemi likumā paredzēti fiziskām personām, kas nav Latvijas pilsoņi. Ja zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), atsavina, tad ēkas (būves) īpašniekam ir paredzēta pirmpirkuma vai izpirkuma tiesība saskaņā ar likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. ga
