Mag.iur. Anita Kovaļevska, Valsts cilvēktiesību biroja Analīzes daļas juriste, — “Latvijas Vēstnesim”
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Goda un cieņas aizsardzību demokrātiskās valstīs atzīst par svarīgu uzdevumu. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pantā ir noteikts: “Nedrīkst patvaļīgi iejaukties neviena privātajā un ģimenes dzīvē, patvaļīgi apdraudēt viņa dzīvokļa neaizskaramību vai viņa korespondences noslēpumu, vai nelikumīgi apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai šādiem apdraudējumiem.” Arī Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām tiesības uz goda un cieņas aizsardzību ir tieši garantētas 17. pantā. Eiropas Cilvēktiesību konvencija tieši tiesības uz goda un cieņas aizsardzību negarantē. Taču Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.—11. panta otrās daļas paredz, ka šajos pantos garantētās tiesības var ierobežot, lai aizsargātu citu personu reputāciju.
Visbiežāk tiesības uz goda un cieņas aizsardzību “saduras” ar tiesībām uz vārda brīvību. Vārda brīvība ir vienas no nozīmīgākajām tiesībām demokrātiskā valstī. Vārda brīvība dod iespēju ikvienam izteikt savu viedokli un tādējādi ietekmēt pieņemamos lēmumus. Tas nodrošina līdzdalību, kas demokrātijā ir ārkārtīgi svarīga. Eiropas Cilvēktiesību tiesa savos spriedumos vairākkārt ir uzsvērusi vārda brīvības lielo nozīmi demokrātiskā sabiedrībā. “Tiesības brīvi paust savus uzskatus ir viens no būtiskākajiem šādas sabiedrības pamatiem, viens no pamatnoteikumiem šīs sabiedrības progresam un ikviena cilvēka attīstībai. [..] tas attiecas ne tikai uz informāciju vai idejām, kas tiek uztvertas labvēlīgi vai uzskatītas par neaizvainojošām vai arī pret kurām ir vienaldzīga attieksme, bet arī uz informāciju vai idejām, kas apvaino, satrauc vai šokē valsti vai jebkuru sabiedrības grupu.
Tādas prasības izvirza plurālisms, tolerance un iecietība, bez kuriem nav iedomājama demokrātiska sabiedrība.”1 Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir skatījusi samērā daudz lietu, kur jānosaka robeža starp vārda brīvību un tiesībām uz goda un cieņas aizsardzību. Līdz ar to Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir izveidojušies detalizēti kritēriji, kas palīdz šo robežu noteikt.
Fakti un viedokļi
Kā viena no pirmajām ir jāmin Eiropas Cilvēktiesību tiesas prasība nošķirt faktus un viedokļus.2 To ne vienmēr ir viegli izdarīt. Tā, piemēram, lietā Oberschlick v. Austria kāds politiķis bija izteicis priekšlikumu attiecībā uz sociālajiem pabalstiem mātēm, paredzot to paaugstināt par 50% Austrijas pilsonēm, bet samazināt par 50% ārvalstniecēm. Žurnālists apsūdzības raksta formā publicēja rakstu par šiem priekšlikumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes