ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Par juridisko personu kriminālatbildību

Prof. Dr.habil.iur. Uldis Krastiņš, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītājs, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Ar Ministru kabineta 2004.gada 8.marta lēmumu atbalstīts Tieslietu ministrijas iesniegtais likumprojekts par kriminālatbildības noteikšanu juridiskām personām (turpmāk – projekts) un nu ar trešo piegājienu tam ir pavērts ceļš uz Saeimu. Pirmajā reizē pirms vairākiem gadiem ideja par kriminālatbildību juridiskām personām tālāk par Tieslietu ministriju netika, jo tā neguva kaut cik ievērojamu atbalstu juristu aprindās. Otrajā reizē – likumprojekts no Ministru kabineta tika atgriezts Tieslietu ministrijai.
Savu noraidošo viedokli par juridisko personu kriminālatbildību esmu izteicis vairākās publikācijās un dažādās auditorijās, un, kaut arī vērā ņemams nekas jauns iesniegtā likumprojekta atbalstam nav parādījies, domāju, ka nebūs lieki vēlreiz pārcilāt un paanalizēt visus par un pret reanimēto likumprojektu, ja nu reiz tas ir ieteikts likumdevējam. Arī LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras noraidošā attieksme pret projektu nav mainījusies.
Patiesībā juridiskās personas kriminālatbildības atbalstītāji, tāpat kā agrāk, galveno uzsvaru liek uz starptautisko tiesību aktiem, kuriem pievienojusies Latvijas valsts un kuri uzliekot par pienākumu dalībvalstīm noteikt juridisko personu kriminālatbildību. Bet par to nedaudz tālāk.

Ko ierosina projekta autori

Vispirms grozīt Krimināllikuma 12.panta jēgu, attiecinot to tikai uz publisko tiesību juridiskajām personām, piemēram, pašvaldībām. Pašreiz šajā pantā noteikts bez jebkādiem izņēmumiem, ka par noziedzīgu nodarījumu juridiskās personas lietā atbild tā fiziskā persona, kura šo nodarījumu izdarījusi kā attiecīgās juridiskās personas pārstāve vai tās uzdevumā, vai būdama juridiskās personas dienestā, kā arī šādas fiziskās personas līdzdalībnieks. Tiek ierosināts ietvert Krimināllikumā jaunu nodaļu – “Juridiskās personas kriminālatbildība” un šo nodaļu sākt ar normu, kurā teikts, ka Krimināllikuma likuma Sevišķajā daļā paredzētajos gadījumos juridiskā persona pie kriminālatbildības ir saucama un sodāma, ja noziedzīgo nodarījumu juridiskās personas interesēs ir izdarījusi fiziska persona, rīkodamās individuāli vai kā attiecīgās juridiskās personas koleģiālas institūcijas loceklis, balstoties uz tiesībām pārstāvēt juridisko personu vai pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā, vai arī īstenot kontroli juridiskās personas ietvaros. Tajā pašā pantā teikts, ka juridiskās personas saukšana pie kriminālatbildības un sodīšana neizslēdz minētās fiziskās personas, kā arī tās līdzdalībnieku saukšanu pie kriminālatbildības un sodīšanu.
Tiek ierosināts juridisko personu saukt pie kriminālatbildības par šādiem noziedzīgiem nodarījumiem: par terorismu (KL 88.pants); cilvēku tirdzniecību (KL 154.¹ pants); pornogrāfiska vai erotiska rakstura ievešanas, izgatavošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu (KL 166.pants); krāpšanu (KL 177.pants); apdrošināšanas krāpšanu (KL 178.pants); kontrabandu (KL 190.pants); narkotisko, psihotropo vielu un šo vielu izgatavošanai paredzēto izejmateriālu (prekursoru) kontrabandu (KL 190.¹ pants); nelikumīgi ievestu preču vai citu vērtību glabāšanu un realizēšanu (KL 191.