ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Dipl. iur. Erlens Ernstsons, Biznesa augstskolas “Turība” maģistrants, – “Jurista Vārdam”

“Kad esat izslēguši neiespējamo, pārējais, lai cik dīvains tas šķistu, ir patiesība”

Sers Arturs Konans Doils

Foto: no personiskā arhīva

Fizisko un juridisko personu savstarpējās attiecības un tiesības gadījumos, kad tās ir aizskartas, apstrīdētas vai nonākušas pretrunā ar likumiem, pamatos regulē Civilprocesa likums un Kriminālprocesa kodekss.
Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību.¹ Fiziskas personas tiesības uz tiesas aizsardzību nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā, kas veltīta cilvēka pamattiesībām. Satversmes 92.pantā noteikts, kas ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kura kopš 1997.gada 4.jūnija ir spēkā Latvijā, tiesības uz tiesas aizsardzību formulētas vēl detalizētāk un plašāk. Saskaņā ar šīs konvencijas 6.pantu ikvienam ir tiesības, nosakot civilo izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā. Tiesības uz tiesas aizstāvību pilnā apmērā attiecināmas arī uz juridiskajām personām, tādējādi abus civiltiesību subjektus padarot līdztiesīgus civilo tiesību tiesas aizsardzības jomā.
“Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziegumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziegumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.”²
Lai šos uzdevumus sekmīgi atrisinātu, ir jāpierāda lietas faktiskie apstākļi. Visi šie apstākļi ir jānoskaidro objektīvi patiesi, pilnīgā saskaņā ar to, kas bijis vai ir īstenībā. Pierādīšanas process sastāv no pierādījumu savākšanas, procesuālās nostiprināšanas, pārbaudes un novērtēšanas.
Kā viens no pierādījumiem, kas minēts Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, ir eksperta atzinums un Civilprocesa likumā – ekspertīze. Lai ekspertīzes materiālus varētu pilnībā izmantot kā pierādījumu, jāievēro kodeksā noteiktie nosacījumi, tai skaitā nosūtīšanas ekspertīzei kārtība. Ekspertīzes, tostarp arī kriminālistiskās, realizāciju krimināllietas izmeklēšanā un tiesā regulē spēkā esošās kriminālprocesuālās normas.
Vārds “eksperts” ir latīņu cilmes – expertus, kas nozīmē “pieredzējis”. Latviešu valodā šis termins tiek skaidrots kā speciālists vai lietpratējs, ko pieaicina strīdīgu vai sarežģītu gadījumu izpētē, lai tas izteiktu kompetentu spriedumu. Vārds “ekspertīze” tiek skaidrots gan kā “eksperta izdarīta pārbaude un jautājuma noskaidrošana”³, gan kā “lietpratēja veikta izpēte, pārbaude, kurai nepieciešamas speciālas zināšanas un kuru izdara, lai dotu pamatotu atzinumu, padomu”.