ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Dzintra Pededze, Satversmes tiesas priekšsēdētāja padomniece, Alla Spale, Satversmes tiesas tiesneša palīdze, – “Jurista Vārdam”

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.93, 6.04.2004.

Dzintra Pededze Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Alla Spale Foto: no personiskā arhīva

Konstitucionālās sūdzības institūts Satversmes tiesas likumā iestrādāts ar likuma grozījumiem, kas pieņemti 2000. gada 30. novembrī. Bet iespēja iesniegt konstitucionālo sūdzību personām radās ar 2001. gada 1. jūliju. No minētās dienas līdz 2004. gada martam Satversmes tiesa ir pieņēmusi 28 spriedumus  lietās, kas ierosinātas pēc konstitucionālajām sūdzībām. No minētajiem 28 gadījumiem Satversmes tiesa pilnībā ir apmierinājusi personas prasījumu 19 spriedumos, daļēji apmierinājusi – divos spriedumos, bet noraidījusi – 7 spriedumos. Lai arī šie skaitļi nav lieli, jāņem vērā, ka apstrīdētās normas parasti skar ne vien pieteikuma iesniedzējus, bet arī ļoti daudzas citas personas, uz kurām tās attiecas.
Ikvienā valstī konstitucionālā sūdzība vispirms vērtējama kā būtisks cilvēktiesību aizsardzības līdzeklis. Tomēr pasaulē nav vienota konstitucionālās sūdzības mehānisma. Katrā valstī konstitucionālajai sūdzībai ir savas lielākas vai mazākas īpatnības. “Jurista Vārdā” par konstitucionālo sūdzību Latvijā un pasaulē var izlasīt A. Rodiņas publikācijās. Arī Latvijas modeļa īpatnības vairākkārt iztirzātas “Jurista Vārdā”, tostarp par šiem jautājumiem izteicies arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Viņš uzsvēris, ka konstitucionālā sūdzība Latvijas Satversmes tiesā ir viens no pieteikuma veidiem par normu kontroli.
Konstitucionālā sūdzība Latvijā ir viens no cilvēka pamattiesību aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem, ar kura palīdzību personai iespējams aizstāvēt Satversmē noteiktās pamattiesības Satversmes tiesā gadījumā, kad šīs tiesības aizskar tiesību norma. Konstitucionālo sūdzību vispirms regulē Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 1. punkts un 19.² pants.
Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 11. punkts paredz: “Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likumu un Latvijas parakstīto vai noslēgto starptautisko līgumu (arī līdz attiecīgo līgumu apstiprināšanai Saeimā) atbilstību Satversmei, citu normatīvo aktu vai to daļu atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām (aktiem) (16.panta 1.–3.punkts), kā arī Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 6.punkts) ir .. 11) personai Satversmē noteikto pamattiesību aizskāruma gadījumā”.
Savukārt Satversmes tiesas likuma 19.² pants noteic, ka „konstitucionālo sūdzību (pieteikumu) Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura uzskata: tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai”.