ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Mag. iur. Agnese Lešinska, Sabiedriskās politikas centra “Providus” juriste, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Administratīvā procesa likums (APL) regulē attiecības arī starp paš-valdībām un iedzīvotājiem, uzliekot pašvaldībām daudz jaunu un laikietilpīgu pienākumu. Igaunijā līdzīgs likums stājās spēkā jau 2002.gadā, un tagad notikuši daudzi tiesas procesi pret Igaunijas pašvaldībām (piemēram, 2003.gada 1.septembrī pret pašvaldībām tiesās bija iesniegti 1100 pieteikumi ar prasībām par zaudējumu atlīdzību) un nopietnām zaudējumu atlīdzības summām, ko Igaunijas iedzīvotāji pieprasa segt no pašvaldību budžeta par prettiesisku aktu vai rīcību. Lielākā zaudējumu summa, kas tiek prasīta no Tallinas pašvaldības, ir saistīta ar būvatļaujas izsniegšanu, un tā sastāda apmēram 3,1 miljonu EUR. Ņemot vērā Igaunijas neiepriecinošo pieredzi, Sabiedriskās politikas centrs “Providus” sadarbībā ar Latvijas Universitātes studentiem veica pētījumu par piecu Latvijas pašvaldību izdoto administratīvo aktu (turpmāk tekstā saīsināti – a/a) kvalitāti. Pētījuma mērķis nebija salīdzināt pašvaldībās pastāvošo praksi vai kritizēt kādas konkrētas pašvaldības vai to amatpersonas, bet konstatēt tipiskākās kļūdas un nepilnības pašvaldību izdotajos administratīvajos aktos, lai turpmāk palīdzētu tās novērst un uzlabot esošo praksi. Kopumā tika izanalizēti 220 pašvaldību izdotie a/a, kas izdoti līdz 2004.gada 1.februārim. Tika analizēti pašvaldību domes vai padomes sēžu laikā pieņemtie a/a, kā arī būvvaldes pieņemtie, administratīvās komisijas izdotie un bāriņtiesas sagatavotie a/a. Nepatīkamā atziņa – neviens no 220 analizētajiem lēmumiem pilnībā neatbilda ne Administratīvo aktu procesa noteikumiem (turpmāk – AAPN)¹, ne, protams, arī APL 67.