Satversmes 77. panta piemērošanas teorētiskie pamati
Jānis Pleps, LU Juridiskās fakultātes students, – “Jurista Vārdam”
 Foto: no personiskā arhīva |
Turpinājums.
Sākums “JV” Nr.25, 6.07.2004.
Atbilstoši Tomasa Džefersona domām Dievs radījis zemi dzīvajiem, ne mirušajiem. Vara un tiesības var piederēt tikai dzīviem cilvēkiem, un ar šo instrumentu palīdzību viena paaudze var sevi sasaistīt, kamēr vien tās vairākums turpina dzīvot. Savukārt, kad iepriekšējās paaudzes vietā stājusies nākamā paaudze, tā pārņem savās rokās varu un tiesības, un šim vairākumam ir jābūt tiesībām grozīt likumus pēc sava prāta.34 Jebkurš mēģinājums saistīt nākamās paaudzes ar priekšstatiem par likumību, kas, iespējams, neatbildīs viņu priekšstatiem, ir neveiksmīgs.35 Lai gan tāpat nav loģiska situācija, kad normām, kas nosaka konstitucionālās iekārtas pamatprincipus un galvenās vērtības, ir tāda pati grozīšanas kārtība kā konstitucionālajām normām, kas nosaka atsevišķas valsts varas konstitūtu pilnvaras vai to īstenošanas procesuālo kārtību, ja vien šī grozīšanas procedūra nav vērtējama kā stingra (rigid).36 Ja parlaments kā konstitucionālais likumdevējs ir tiesīgs grozīt jebkuru konstitucionālo normu, tas šo sev piešķirto tiesību var izmantot noteiktu politisko mērķu sasniegšanai vai konstitucionālā vairākuma partijisko interešu apmierināšanai.37 Tiesiskās kārtības pamats var būt tikai konstitūcija, bet ne divu trešdaļu vairākuma lēmums, kas neapstrīdamu padara tikai to, ka jebkas var tikt atcelts vai grozīts.38 Tāpēc konstitucionālās iekārtas stabilitātes nodrošināšanai ir parasts noteikt, ka galvenās konstitucionālās vērtības nevar tikt grozītas vai to grozīšanai tiek noteikta īpaša, kvalificēta procedūra. Valstīs, kur konstitucionālās iekārtas pamatprincipi noteikti kā mūžīgi negrozāmi, pēc būtības “mirušie valda pār dzīvajiem”, bet Satversmes 77. pantā konstitucionāli ir nostiprinātas šīs “paaudžu tiesības”. Lai gan arī tas ir relatīvi, jo 77. panta un 79. panta 1. daļas nosacījumi padara šos pantus faktiski negrozāmus, kā to atzinis Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.39 Tāpat ir apšaubāma arī iespēja šos pantus grozīt, jo “nav loģiski domājama šo principu grozīšana viņu būtībā, jo tauta nekad neuzstāsies pret savu suverenitāti un īstu demokrātismu”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes