ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Asoc. prof. Dr. iur. Kristīne Strada-Rozenberga, LU Juridiskās fakultātes prodekāne, – “Jurista Vārdam”

Foto: no personiskā arhīva

Šis raksts veltīts jautājumiem, kas saistīti ar kriminālprocesa vienkāršošanas tendenču, to veidu un mērķu vispārēju apskatu, vienkāršoto kriminālprocesa formu izpratni, pazīmēm un klasifikāciju, kā arī tajā aplūkota krimināllietu iztiesāšanas bez pierādījumu pārbaudes Latvijas tiesās prakse 2003.gadā. Daļa rakstā pausto atziņu prezentēta 2004.gada 29.–30. janvārī LU notikušajā starptautiskajā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20./21.gs.mijā” nolasītajā referātā “Kriminālprocesa modernizācijas un optimizācijas tendences Latvijā 20./21.gs.mijā”.

1. Kriminālprocesa optimizācijas mērķis, tendences un izpausmes

Latvijā iznākošajos izdevumos, kas veltīti juridiskajai tematikai, jau daudzkārt raksturota Latvijas kriminālprocesuālo tiesību normu attīstības gaita, tāpēc šajā rakstā tai tuvāk nepievērsīšos, norādot vien tos aspektus, kas uzskatāmi raksturo kriminālprocesa optimizācijas kā viena no galvenajiem kriminālprocesa reformas mērķiem izvirzīšanos, veikto un plānoto īstenošanu. Pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma straujās izmaiņas visās dzīves jomās, tai skaitā tiesiskajā, radīja nepieciešamību pārskatīt pastāvošo kriminālprocesuāli tiesisko reglamentāciju. Tādējādi kopš 90. gadu sākuma īstenotas loti daudzas un būtiskas izmaiņas kriminālprocesuālās attiecības reglamentējošās tiesību normās. Veiktie grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksu (turpmāk KPK) bija būtiski izmainījuši, atzīstot demokrātisku kriminālprocesa izpratni un cilvēktiesību ievērošanas nozīmi kriminālprocesā, tomēr tajā pašā laikā daudzās izmaiņas bija izjaukušas kodeksa vienoto struktūru un nebija novērsušas tā “smagnējumu”, devušas likuma piemērotājiem iespēju strādāt ātrāk, efektīvāk, atbilstoši modernajām noziedzības attīstības tendencēm. Apzinoties neatliekamo un nevilcināmo nepieciešamību situāciju mainīt, ar Ministru prezidenta 2001.gada 26.februāra rīkojumu Nr.63 tika izveidota jauna darba grupa ar tai uzdotu uzdevumu – ātri izstrādāt jaunu un modernu kriminālprocesa likuma projektu¹. Arī šis darbs sākās ar koncepcijas izstrādāšanu un pieņemšanu². Jau pašā koncepcijas tekstā parādījās Kriminālprocesuālā likuma reformēšanas mērķi, kas līdz šim netika izvirzīti kā primāri un starp kuriem kā nozīmīgākais jāmin nepieciešamība procesu paātrināt, modernizēt un efektivizēt. Likumprojekta izstrādē iesaistītās personas vairākkārt norādīja³, ka, izstrādājot KPK, jāņem vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācija Nr.R (87)18 par dalībvalstu kriminālās justīcijas vienkāršošanu. Šajā rekomendācijā dalībvalstīm ieteikts

– lietot atteikšanās no tiesvedības principu,
– izmantot šādus līdzekļus attiecībā uz nenozīmīgiem un plaši sastopamiem nodarījumiem : saīsināto procesu, ārpustiesas izlīgumu, vienkāršoto procesu, parastā procesa vienkāršošanu.