Par krimināllietām bez pierādījumu pārbaudes parastajā un saīsinātā procesa kārtībā
Kriminālprocesa kodeksa 276.1 p. 4.d. un 414.p. 4.d. normas
Apkopojums sagatavots AT Plēnuma lēmumu un tiesu prakses vispārināšanas daļā, “Jurista Vārdā” tiek publicēts saīsināti, pilnu tekstu skat. – www.at.gov.lv
Pētījuma kopsavilkumā lietotie apzīmējumi un saīsinājumi:
“parastais process” – šī pētījuma kontekstā process, kas tiek veikts t.s. parastā kārtībā saīsinātajam procesam, PP – priekšpilsēta, CP – civilprasītājs, CA – civilatbildētājs
Nobeigums.
Sākums “JV” Nr.30, 10.08.2004.
Agrāk Valentīns viņai bija sitis. Papildus nopratināta, aizdomās turētā norādīja, ka dūrienu viņa izdarījusi tad, kad Valentīns bija iegrūdis viņu gultā un mēģinājis iesist. Iepriekšēja nodoma durt viņai neesot bijis, tas noticis aizstāvoties. Tāpat papildina, ka ar nazi kaklā viņam neesot iegriezusi, to izdarījis viņš pats pēc tam, kad viņa iedūrusi viņam mugurā. Viņš izrāvis viņai no rokas nazi un pats iegriezis sev kaklā. Kāpēc viņš to darījis, viņa nezinot. Šīs liecības apstiprināja arī V. Kapkovičs, norādot, ka kaklā tiešām sev iegriezis pats, to darījis neapzināti, jo sevi nav kontrolējis.
Nopratināta kā apsūdzētā L. Judina savu vainu atzina pilnībā un faktiski atkārtoja iepriekš sniegtās liecības. Lūdza neizdarīt pierādījumu pārbaudi tiesā. Lēmums neizdarīt pierādījumu pārbaudi tika pieņemts, jau apsūdzēto nododot tiesai, kā arī atkārtoti iztiesāšanas laikā. Tiesa atzina L. Judinu par vainīgu Krimināllikuma 125.p.1.d. paredzētā nodarījuma izdarīšanā (atzina arī atbildību mīkstinošus apstākļus –tai skaitā to, ka nodarījums izdarīts cietušā prettiesiskas uzvedības dēļ) un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu.
Neapspriežot jautājumu, vai lietas risinājums ir vai nav juridiski korekts, jānorāda, ka šajā lietā būtu bijusi veicama pierādījumu pārbaude un noskaidrojama katra strīdā iesaistītā dalībnieka loma, tai skaitā izvērtējams, vai nav bijusi nepieciešamās aizstāvēšanās situācija u.tml.
Jelgavas tiesā tika izskatīta krimināllieta J. Laurinaiša apsūdzībā pēc Krimināllikuma 126.p.1.d. par to, ka viņš nodarījis tīšus smagus miesas bojājumus E. Platenbergam. Būdams nopratināts kā aizdomās turētais un apsūdzētais, J. Laurinaitis savu vainu atzina pilnībā un liecināja, ka kopā ar E. Platenbergu un viņa tēvu lietojis alkoholiskos dzērienus. Kādā brīdī starp E. Platenbergu un viņa tēvu izcēlies strīds, kura laikā E. Platenbergs prasījis tēvam naudu. E. Platenbergs kļuvis ļoti agresīvs. Vienubrīd E. Platenbergs piecēlies, un tad J.Laurinaitim licies, ka viņš tēvam sitīs. Tajā brīdī iesitis viņam ar roku divas reizes pa seju. Apsūdzētā teikto apstiprināja arī E. Platenberga tēvs, norādot, ka strīda laikā dēls viņam prasījis naudu un draudējis, ka visu atņemšot. Dēls kļuvis agresīvs un viņam (tēvam) bijis bail. Brīdī, kad dēls bijis piecēlies kājās un turpinājis draudēt, J. Laurinaitis dēlam iesitis. Arī E. Platenbergs apstiprināja, ka prasījis no tēva naudu, vienā brīdī saņēmis sitienu pa galvu, kāpēc, nezinot. Tiesā tiesājamais lūdza pierādījumu pārbaudi neveikt, un tas arī netika darīts. J. Laurinaitis tika atzīts par vainīgu Krimināllikuma 126.panta 1.daļā paredzētā nodarījuma izdarīšanā un sodīts ar 50 stundu piespiedu darbu.
Savukārt Gulbenes rajona tiesā izskatīta krimināllieta S. Abakokas apsūdzībā pēc Krimināllikuma 130.panta 3.daļas un 174.panta. S. Abakoka savu vainu pirmstiesas un tiesas izmeklēšanas laikā atzina pilnībā un lūdza pierādījumu pārbaudi neveikt. Šo lūgumu tiesa apmierināja, un lieta tika skatīta bez pierādījumu pārbaudes. Spriedumā tiesnese pārkvalificēja tiesājamās darbības no Krimināllikuma 130.panta 3.daļas uz 130.panta 1.daļu, jo uzskatīja: nav pierādīts, ka nodarījumam, kura izdarīšanā tiesājamā apsūdzēta, būtu bijis spīdzināšanas raksturs.
Tiesnese spriedumā norādījusi uz nepilnībām pirmstiesas izmeklēšanas laikā, tai skaitā, ka nav ticis noskaidrots, vai cietušajam ar žagariem sists caur apģērbu vai pa kailām kājām. Tādējādi tiesnese spriedumā apšaubīja kvalifikācijas pareizību un tiesājamās vainu viņai pirmstiesas izmeklēšanas laikā inkriminētajā pārkāpumā un darbības kvalificēja citādāk.
Ir diezgan grūti izskaidrojams, kā šādas šaubas var rasties, tikai spriedumu taisot, bet nebūt pirms iztiesāšanas sākšanas. Savukārt šaubu pastāvēšana pirms iztiesāšanas sākšanas liegtu iespēju pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
Siguldas tiesā izskatīta lieta A. Petrova apsūdzībā pēc Krimināllikuma 315.panta. Nozīmīga šī lieta ir tādā kontekstā, ka lieta ir par neziņošanu un tiek skatīta brīdī, kad vēl nav sprieduma par to nodarījumu, par kura nepaziņošanu A. Petrovs tiek sodīts.
Par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanu
“Parastā procesa” kārtībā skatītajās lietās absolūtā vairumā gadījumu atzīme par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ietverta protokolā par iepazīšanos ar lietas materiāliem vai arī noformēta atsevišķā dokumentā, vai arī abos, tādējādi jau fiksēta lietā brīdī, kad tā tiek nosūtīta iztiesāšanai. Fiksēšanas veidi ir atšķirīgi dažādās prokuratūras iestādēs. Vairumā gadījumu atzīme par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiek ietverta protokolā par apsūdzētā iepazīstināšanu ar lietas materiāliem, taču sastopami arī citādi veidi.
Tā, piemēram, Dobeles rajona tiesā saņemtajās lietās vairumā gadījumu attiecīgā atzīme ir ietverta jau iepazīšanās ar lietas materiāliem protokolā, taču tiesā tiek iesniegts vēl īpašs iesniegums, kuru paraksta gan tiesājamais, gan prokurors un kurā ir ietverta norāde par to, ka lietā nav nepieciešams veikt pierādījumu pārbaudi.
Gulbenes rajona tiesā izskatītajās lietās vairumā gadījumu lietas materiāliem pirms to nosūtīšanas uz tiesu ir ticis pievienots īpašs dokuments “Vienošanās par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu tiesas izmeklēšanā”. Līdzīga kārtība ievērota arī Valkas rajonā.
Krāslavas rajona un Rēzeknes rajona tiesās saņemtajās lietās ir pievienota vienošanās starp prokuroru un apsūdzēto par to, ka tiesā nav nepieciešams izdarīt tiesas izmeklēšanu2.
Atsevišķos gadījumos ir fiksēts, ka, lai gan apsūdzētais savu vainu ir atzinis daļēji, pie iepazīšanās ar lietas materiāliem ir norāde par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu.
Tā, piemēram, šāda situācija vērojama Balvu rajona tiesā izskatītajā krimināllietā U. Puka apsūdzībā pēc Krimināllikuma 109. panta 3. daļas un 177. panta 1. daļas. Apsūdzētais savu vainu atzina daļēji, taču pie iepazīšanās ar lietas materiāliem norādīja “tiesas izmeklēšana nav vajadzīga”. Tāda pati situācija vērojama uz Daugavpils tiesu nosūtītā lietā S. Pužanovska apsūdzībā pēc Krimināllikuma 175. panta 3. daļas, Og
Atzīmējama arī Rīgas rajona tiesā izskatītā krimināllieta A.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes