Par tiesvedības valodu krimināllietās
Mg. iur. Krišjānis Rudzītis, Latvijas Neatkarīgo kriminologu asociācijas kriminologs, – “Jurista Vārdam”
 Foto: no personiskā arhīva |
“Nelaime nenāk brēkdama” – šo latviešu tautas teicienu var pietiekami precīzi attiecināt uz kaislībām, kas Latvijas Krimināltiesību piemērošanas praksē nupat ir radušās par tiesvedības valodas jautājumu. Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (Latvijas KPK) normas par tiesvedības valodu nav grozītas jau aptuveni desmit gadu. Arī krievvalodīgi runājošo iedzīvotāju īpatsvars – aptuveni 50% no kopējā iedzīvotāju skaita – pēdējos gados Latvijā būtiski nemainās. Tieši tādēļ šķiet pārsteidzoši, ka atsevišķi tiesneši pēkšņi nolēmuši mēģināt iedibināt praksi, ka visiem jebkuras krimināllietas materiāliem jābūt latviešu valodā, bet, ja kāds dokuments sastādīts citā valodā, tai skaitā krievu valodā, tad krimināllietas materiāliem jāpievieno tā tulkojums.
Šāda atsevišķu tiesnešu nostāja pēdējos mēnešos ir sākusi materializēties lēmumos par lietas virzīšanu papildizmeklēšanai. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa vien ir nosūtījusi papildizmeklēšanai vairākas krimināllietas (lieta Nr.K27–296/04, Nr.K27–303/04, Nr.K27–306/04, Nr.K27–311/04, Nr.K27–314/04 u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
- Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
- Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes