ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

24. Augusts 2004 /Nr.32 (337)

Korupcijas subjekta krimināltiesiskais aspekts

Korupcijas subjekta krimināltiesiskais aspekts

Mg.iur. Anda Krastiņa, Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas daļas priekšniece, – “Jurista Vārdam”

Nobeigums.
Sākums “JV” Nr. 31, 17.08.2004.


Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

3. Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu subjekts valsts institūciju dienestā

Atbildību par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā paredz Krimināllikuma 317. – 330.pants, bet to speciālā subjekta – valsts amatpersonas – jēdzienu Latvijas krimināltiesībās nosaka Krimināllikuma 316.pants, saskaņā ar kuru par valsts amatpersonām uzskatāmi:
1) valsts varas pārstāvji, kā arī
2) ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības:
a) pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai
b) veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, vai
c) rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem.
Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Ministru kabineta locekļi, kā arī Saeimas un Ministru kabineta ievēlētās, ieceltās vai apstiprinātās valsts institūciju amatpersonas, pašvaldību vadītāji, viņu vietnieki un izpilddirektori uzskatāmi par valsts amatpersonām, kas ieņem atbildīgu stāvokli.
EP konvencijas pieņemšana radīja nepieciešamību paplašināt pēc KL par kukuļošanu pie kriminālatbildības saucamo valsts amatpersonu loku, attiecinot to arī uz noteiktas kategorijas ārvalstu amatpersonām.
Šajā nolūkā saskaņā ar 2002.gada 25.aprīļa likumu KL 316.pants tika papildināts ar jaunu – trešo – daļu, kura nosaka: “Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī ārvalstu publiskās amatpersonas, ārvalstu publisko asambleju (institūcija ar likumdošanas vai izpildvaras funkcijām) locekļi, starptautisko organizāciju amatpersonas, starptautisko parlamentāro asambleju locekļi, kā arī starptautisko tiesu tiesneši un amatpersonas”.
Paralēli krimināltiesībās esošajai termina “valsts amatpersona” definīcijai kopš 1995.gada Latvijā pastāv arī cita, Korupcijas novēršanas likuma21 piemērošanas nolūkā pieņemta “valsts amatpersonas” definīcija, kura laika gaitā tikusi vairākkārt papildināta.
Kopš 2002.gada 25.aprīļa, kad Korupcijas novēršanas likums tika nomainīts ar likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”22, “valsts amatpersonas” jēdziens likuma 4.pantā ir izteikts šādā redakcijā:

“(1) Valsts amatpersonas ir:
1) Valsts prezidents;
2) Saeimas deputāts;
3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, valsts ministrs un parlamentārais sekretārs;
4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas kancelejas direktors un viņa vietnieks;
5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra un valsts ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;
6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;
7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas loceklis un Valsts kontroles kancelejas pārvaldnieks;
8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;
9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;
10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks un viņa vietnieks;
11) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;
12) Valsts cilvēktiesību biroja direktors un viņa vietnieks;
13) Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;
14) pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks;
15) pašvaldības domes (padomes) deputāts;
16) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;
17) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;
18) kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;
19) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;
20) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā uzlabot maksātnespējas procesu uzraudzību
Rita Belousova
Informācija
Kāda bija 111. diena Eiropas tiesību telpā
Krišjānis Rudzītis
Skaidrojumi. Viedokļi
Par tiesvedības valodu krimināllietās
Sludinājumi. Reklāma
Mēnešrakstā "Likums un Tiesības" jūlijā
Ilze Spūle
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai iepirkuma komisijas loceklis ir valsts amatpersona
AUTORU KATALOGS