ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Foto: Juris Krūmiņš

2004.gada 16.jūnijā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, izmantojot Satversmē paredzētās likumdošanas iniciatīvas tiesības, nosūtīja Saeimai likumprojektu “Tiesībsarga biroja likums”. Šobrīd likumprojekts nodots izskatīšanai Saeimas komisijām, nosakot par atbildīgo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju.

Idejas vēsture

Lai sniegtu pilnīgu informāciju par likumprojekta pamatnostādnēm, manuprāt, būtu svarīgi atgādināt tā tapšanas posmus un apstākļus. Es ceru, ka šāds ieskats likumprojekta vēsturē sniegs zināmu skaidrojumu un pamatojumu tam, kāpēc likumprojektā ir ietverts tieši šāds ombuda institūcijas modelis un kompetence.
Kā zināms, Valsts prezidenta kanceleja (turpmāk – Kanceleja) iesaistījās šajā projektā jau 2000.gadā. Profesora Jura Dreifelda vadībā Valsts prezidenta kancelejas izveidotā darba grupa izstrādāja koncepciju par ombuda institūcijas ieviešanas nepieciešamību, iesaistīja plašu institūciju un sabiedrisko organizāciju loku tā apspriešanā, kā arī 2001.gada jūnijā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (turpmāk tekstā – ANO AP), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misiju Latvijā un Ziemeļvalstu Ministru padomes Informācijas centru organizēja starptautisku konferenci “Tiesībsarga institūcijas izveide Latvijā”. Konferencē uzstājās Norvēģijas un Zviedrijas ombudsmena biroju vadītāji, Dānijas ombudsmena galvenais padomnieks juridiskajos jautājumos, kā arī debatēja Latvijas dažādu sabiedrisko organizāciju un valsts pārvaldes institūciju pārstāvji. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis toreiz izteica priekšlikumu prokuratūras vispārējās tiesiskās uzraudzības (aizsargāt personu likumīgās intereses) funkciju nodot ombudam.
Atbildot uz Kancelejas lūgumu sniegt savu vērtējumu izstrādātajai Koncepcijai un ombuda institūcijas nepieciešamībai Latvijā, ANO AP un EDSO pārstāvniecības Latvijā izveidoja starptautisku ekspertu misiju – darba grupu, lai pētītu Latvijas Valsts cilvēktiesību biroja un ombuda funkcijas valstī. Taču galvenais ekspertu darba grupas uzdevums bija izpētīt Latvijas cilvēktiesību aizsardzības mehānismus un efektīvas valsts pārvaldes nodrošināšanas jautājumus. Ekspertu misija darbu sāka 2001.gada 2.aprīlī un 22.maijā nāca klajā ar ziņojumu. Šajā grupā ietilpa Kanādas Cilvēktiesību komitejas ģenerālsekretārs Džons Hakers (John Hucker), Somijas parlamentārais ombuds Lauri Lehtimaja (Lauri Lehtimaja), Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centra toreizējais direktors Nils Muižnieks, bet Latvijas valdību pārstāvēja Jānis Mažeiks, Latvijas Ārlietu ministrijas Cilvēktiesību politikas departamenta vadītājs.