ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

16. Novembris 2004 /Nr.44 (349)

Kāpēc netiek apstiprināti nekustamā īpašuma izsoles akti

Kāpēc netiek apstiprināti nekustamā īpašuma izsoles akti

Annija Švemberga, LU Juridiskās fakultātes studente, jurista palīdze advokāta birojā “Rozenfelds un partneri”


Foto: no personiskā arhīva

Raksta zinātniskais konsultants doc. Dr.iur. Jānis Rozenbergs

“Tiesas spriedumam, ar ko prasība apmierināta, pat ja tas stājies likumīgā spēkā, nav nekādas praktiskas nozīmes, ja to nevar izpildīt.”1 Viens no izpildes veidiem ir piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu, pārdodot to izsolē, kuru rīko tiesu izpildītājs. Pēdējā laikā masu medijos tiek stāstīts par problēmām, kas rodas, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu. Visvairāk tiek stāstīts par tiesu izpildītāju darbību, bet mazāk uzmanības tiek pievērsts juridiskajām problēmām, kas saistītas ar izsoles akta apstiprināšanu, ko veic tiesa.
Šī raksta mērķi ir, pirmkārt, rast atbildes uz jautājumiem: vai nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšana ir tikai formāla tiesas darbība, kā tas varētu izskatīties, gramatiski aplūkojot Civilprocesa likuma 613. pantu, vai tiesai ir tiesības neapstiprināt nekustamā īpašuma izsoles aktu un ja tā, tad kādas sekas ir šādam lēmumam. Otrkārt, izvērtēt nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanas normatīvā regulējuma nepilnības un, treškārt, aplūkot tiesu praksi lietās, kurās ir noraidīts pieteikums par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, analizējot vairākos lēmumos sastopamos problemātiskos jautājumus un censties apkopot tiesu praksē paustās atziņas šo problēmu risināšanai.
Rakstā tiks apskatītas Latvijas juridiskajā literatūrā paustās atziņas par tiesas lēmumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, tomēr lielākā raksta daļa tiks veltīta tiesu praksei. Raksta tapšanas gaitā autore izpētīja līdz šim nepublicēto tiesu praksi Rīgas apgabaltiesā un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā, analizējot lēmumus lietās, kurās tiesa noraidījusi pieteikumus par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu. Papildus tiks analizēti atsevišķi Kurzemes apgabaltiesas lēmumi šajā jautājumā.
Nekustamā īpašuma izsoli Latvijā šobrīd regulē Civilprocesa likuma 73.nodaļa, Civillikuma2 2073.–2090.panti, kā arī normatīvie akti, kas regulē tiesu izpildītāju darbību.

Tiesas loma izsoles akta apstiprināšanā

Civilprocess kā publisko tiesību joma

Civilprocesuālās tiesības Latvijas juridiskajā literatūrā tiek pieskaitītas pie publiskajām tiesībām.3 Saskaņā ar tiesību teorijas atziņām “publiskajās tiesībās, atšķirībā no privātajām, darbojas princips “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Jānis Maizītis, Rita Belousova
Skaidrojumi. Viedokļi
"Prokurorus negaida vieglas dienas..."
Informācija
Dienas un darbi
Informācija
Tiesnešiem būs lielākas sociālās garantijas
Sandra Kukule
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai Latvijai nepieciešams tautas tiesībsargs
Aldis Gobzems
Skaidrojumi. Viedokļi
Maksātnespējas lietas ierosināšana tiesā
AUTORU KATALOGS