Šķīrējtiesu attīstība: līdz šim un nākotnē
LL.M. Inga Kačevska, zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā “Skudra & Ūdris”
 Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
No 2004.gada 15. līdz 17.oktobrim Viļņā notika Arbitru institūta (The Chartered Institute of Arbitrators) Eiropas grupas tikšanās, kurā analizēta šķīrējtiesu attīstība Baltijas valstīs. Šī tikšanās sasaucās ar Juristu dienu norisēm Latvijā, kad arī tika spriests par šķīrējtiesu regulējumu. Abos pasākumos galvenā uzmanība tika pievērsta tam, ka pēc pēdējiem Tieslietu ministrijas datiem Latvijā šobrīd ir vairāk nekā simt šķīrējtiesas
1 un Saeimā pirmajā lasījumā ir nodoti jaunie Civilprocesa D daļas grozījumi.Kuru no Baltijas valstu šķīrējtiesām izvēlēties un kurā valstī process ir elastīgāks? Kādas ir atšķirības un kādu attīstības ceļu katra no valstīm ir izvēlējusies šajā jomā?
90.gadu sākumā Baltijas valstīm izejas punkts šķīrējtiesu attīstībai bija ļoti līdzīgs. Atgūstot neatkarību, izstrādājot gan Lietuvas 1996.gada 2.aprīļa likumu par Komerciālo šķīrējtiesu, gan Igaunijas 1991.gada 14.augusta likumu par Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesu, kā arī Latvijas Civilprocesa likuma D daļu, par pamatu tika ņemts UNCITRAL Starptautiskās komercšķīrējtiesas parauglikums2 vai/un UNCITRAL Šķīrējtiesas reglaments3.
Būtiskākā atšķirība šķīrējtiesu tiesiskajā regulējumā starp trijām Baltijas valstīm ir tieši institucionālo šķīrējtiesu izveidē. Šeit Latvija ir gājusi savu ceļu, proti, Civilprocesa likuma 486.pants nosaka: šķīrējtiesu var izveidot jebkura juridiska persona, kas par tās izveidošanu paziņo Tieslietu ministrijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes