ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Kriminālprocess: forma, saturs un būtība

Prof. emer., Dr. habil. iur.

Jēdzienam “kriminālprocess” ir vairākas nozīmes, ar šo terminu apzīmē 1) praktiskās darbības paveidu – kriminālprocesuālo darbību, 2) tiesību nozari – kriminālprocesuālās tiesības, 3) zinātnes nozari – kriminālprocesa zinātni, 4) kriminālprocesa mācību disciplīnu un 5) atsevišķu kriminālprocesu, piemēram, A.Laventa kriminālprocesu. Turklāt vadošā loma ir praktiskajai darbībai, bet kriminālprocesuālā likumdošana, pirmkārt, atspoguļo eksistējošo praksi un, otrkārt, pilnveido to. Kriminālprocesa zinātne atspoguļo praktisko kriminālprocesuālo darbību teoriju veidā un izstrādā rekomendācijas praktiskajiem darbiniekiem un likumdevējiem, kādā veidā pilnveidot praksi un likumdošanu. Kriminālprocess kā mācību disciplīna ir vērsts uz to, lai paaugstinātu mūsu paaudzes zināšanu līmeni līdz tādam, kāds eksistē sabiedrībā.
Kriminālprocess kā praktiskā darbība ir kriminālprocesuālās normas to realizācijas gaitā. Parasti par kriminālprocesa zinātnes priekšmetu min kriminālprocesuālo darbību un kriminālprocesuālās attiecības, kas veidojas starp kriminālprocesuālās darbības subjektiem vai dalībniekiem. Šāds apgalvojums ir pareizs, tomēr vajadzētu noskaidrot, kāpēc par zinātnes priekšmetu tiek nosauktas divas parādības – kriminālprocesuālā darbība un kriminālprocesuālās attiecības.
 

Foto: no personiskā arhīva

Mūsdienu kriminālprocesa zinātnei ir zināmi divi galvenie termini: “kriminālprocesuālā darbība” un “kriminālprocesuālās attiecības”. Turklāt kriminālprocesuālā darbība ir viens no cilvēka praktiskās darbības veidiem vai viena no darbības formām, kas izpaužas kāda subjekta iedarbībā uz otru subjektu, un šī iedarbība ir indivīda individuālais darbības akts, indivīda vai subjekta aktivitāte, un otrādi – otrā subjekta iedarbība uz pirmo subjektu, otrā subjekta aktivitāte, un vienlaikus katrs no subjektiem ietekmējas no kontrahenta. Tātad divu subjektu aktivitātes ir to ārējās darbības formas. Kriminālprocesuālā darbība atšķiras no citām darbības formām pirmstiesas izmeklēšanā un iztiesāšanā, piemēram, no kriminālistiskās vai tikumiskās darbības formām, pirmām kārtām, ar savu ārējo formu.