Civildienests Latvijā un Eiropas Kopienā
Dipl. iur. Māris Strads, LU Juridiskās fakultātes maģistrants
 Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Latvijā un citās Eiropas Kopienas (EK) dalībvalstīs darbojas speciālu institūciju kopums – iestādes, kas veic noteiktas valsts pārvaldes funkcijas. Valsts pārvaldes iestādēs strādā darbinieki, kas pilda savus pienākumus, balstoties uz darba līguma pamata, kā arī ierēdņi, kuri piedalās publisko tiesību realizēšanā. Visi ierēdņi kopā veido valsts civildienestu.
Lai nodrošinātu EK publisko tiesību realizēšanu, pastāv EK civildienests. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā arī Latvijas pilsoņiem ir iespēja strādāt EK civildienestā. Šajā rakstā tiks dots pārskats par Latvijas un EK civildienesta attīstību, kā arī galvenajām Latvijas un EK civildienesta ierēdņu tiesībām un pienākumiem.
Civildienesta veidošanās un attīstība
Valsts civildienesta aizsākumi saistāmi ar laiku pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918.gadā, kad pirmo reizi sāka veidot vienotu, patstāvīgu un demokrātisku publiskās pārvaldes sistēmu. Laika posms no 1918. līdz 1940.gadam bija nozīmīgs Latvijas valsts pārvaldes sistēmai, jo šajā laikā tika uzkrāta pirmā patstāvīgas publiskās pārvaldes sistēmas veidošanas un darbības pieredze. Diemžēl tik īsā laika posmā publiskās pārvaldes sistēma pilnībā nepaspēja izveidoties un nostabilizēties.
Iepriekš uzkrātā pieredze aktualizējās 1990.gadu sākumā, kad Latvijā atkal sāka veidot patstāvīgu publiskās pārvaldes sistēmu. 1994.gada 21.aprīlī tika pieņemts likums “Par valsts civildienestu”, kura mērķis bija regulēt valsts un pašvaldību civiliestāžu ierēdņu un ierēdņu kandidātu valsts civildienesta attiecības.
Likums paredzēja noteiktu institucionālo sistēmu civildienesta ieviešanai, pilnveidošanai un uzraudzībai. Tika izveidota Valsts civildienesta pārvalde, kas ir atbildīga par valsts civildienesta organizēšanas vispārīgo noteikumu izstrādi, ierēdņu amatu pretendentu atbilstības pārbaudi ierēdņa kandidāta statusam, kā arī ierēdņu kandidātu kvalifikācijas pārbaudes organizēšanu. Tāpat tika izveidota arī Valsts administrācijas skola, kura izstrādā ierēdņu kvalifikācijas eksāmenu saturu un noteikumus. Tās darbības prioritāte ir ierēdņu kvalifikācijas celšana.1
Lai arī likums “Par valsts civildienestu” tika uzskatīts par progresīvu pēc tā būtības, daļa no likuma normām netika ieviestas vai arī tika ieviestas nepilnīgi. Likumā paredzētā civildienesta ieviešana notika tikai ministriju centrālajos aparātos, pakļautības un pārraudzības iestādēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes