ŽURNĀLS Tiesību prakse

19. Aprīlis 2005 /Nr.14 (369)

Par aizdevuma un līgumsoda piedziņu
4 komentāri

Par aizdevuma un līgumsoda piedziņu

Saskaņā ar Civillikuma 1657.panta noteikumiem tiesai ir tiesības atsvabināt parādnieku no viņam neizdevīgām nokavējuma sekām

Augstākās tiesas Senāta spriedums

Lieta Nr.SKC-48

2005.gada 26.janvārī

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: sēdes priekšsēdētājs senators Z.Gencs, senatori M.Zāģere un R.Namatēvs, piedaloties Nīcas pagasta padomes pārstāvei I.Avotiņai un zvērinātam advokātam R.Sjademem, 2005.gada 26.janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē Rīgā SIA “Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesa” kasācijas sūdzību par Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2004.gada 12.oktobra spriedumu SIA “Rīgas komerciālo strīdu šķīrējtiesa” prasībā pret Liepājas rajona Nīcas pagasta padomi par aizdevuma Ls 8000 un līgumsoda Ls 85680 piedziņu, Nīcas pagasta padomes pretprasībā par aizdevuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
Noklausījies senatora R.Namatēva ziņojumu, advokāta R.Sjademes paskaidrojumu, ka spriedums noraidītā daļā atceļams, Nīcas pagasta padomes pārstāves I.Avotiņas paskaidrojumu, ka kasācijas sūdzība noraidāma, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts

konstatēja

SIA “Ave Lat” kā aizdevējs un Nīcas pagasta padome kā aizdevuma ņēmējs 1998.

komentāri (4)
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Nopietni
20. Aprīlis 2005 / 15:05
0
ATBILDĒT
Nu tad gods un slava Administrativas rajona tiesas tiesnesu paligiem un trisdienniekiem. un varbut mainam vietam paligus ar senatoriem???
Joko
20. Aprīlis 2005 / 14:21
0
ATBILDĒT
Sprieduma nolēmuma daļa principā ir OK! Tikai kārtējo reizi sajaukta ir EP ar ES.

PS.

Argumentācijas līmenis gan ir stipri zem tāda, ko būtu spējīgs sasniegt iereibis Administratīvās rajona tiesas tiesneša palīgs pēc kārtējā trīsdiennieka.
Unbeliever
19. Aprīlis 2005 / 12:38
0
ATBILDĒT
Neņemot vērā manu visdziļāko cieņu pret Augstākās tiesas Senātu, vēlētos norādīt uz tādu šķietami nebūtisku sīkumu, ka Eiropas Padome un Eiropas Kopiena, neskatoties uz līdzīgajiem nosaukumiem, ir divas atšķirīgas starptautiskas organizācijas. Izmantot vienas starptautiskās organizācijas (Eiropas Kopienu) judikatūru par tās tiesību aktu spēku, lai interpretētu citas starptautiskas organizācijas tiesību aktu, ir juridiskās tehnikas paņēmiens ar visai zemu pārliecības raudzi.



Protams, diez vai cienījamais Senāts ir vienkārši sajaucis divas starptautiskās organizācijas, un visdrīzāk ir balstījies kompleksās starptautisko un Eiropas tiesību savstarpējās iedarbības teorijās, atbilstoši kurām Eiropas tiesību iedarbība lēnām "pārsūcas" arī starptautiskajās tiesībās. Tomēr šādā gadījumā Senātam būtu vajadzējis plašāk pamatot savu doktrināli progresīvo viedokli.
Jautājums
19. Aprīlis 2005 / 12:21
0
ATBILDĒT
Vai EP Ministru komiteja ir Eiropas Kopienu iestāde?
visi numura raksti
Uldis Krastiņš
Skaidrojumi. Viedokļi
Grupveida nodarījumi: teorija un prakse
Evija Slicāne
Skaidrojumi. Viedokļi
Labi tikumi un to nozīme darījumu tiesiskajās attiecībās
2 komentāri
Informācija
Apgūst Latvijas pieredzi
Informācija
Apspriež elektroniskā paraksta ieviešanu
Informācija
Apstiprina notāru eksāmenu kārtību
AUTORU KATALOGS