Valsts augstās amatpersonas1 līdz šim ir piedalījušās dažādos likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredzētajos pasākumos saskaņā ar apstiprinātajām programmām. Taču neviens Latvijas normatīvs akts nenosaka, kuros pasākumos valsts augstajām amatpersonām būtu jāpiedalās. Šis ir sensitīvs jautājums, jo ar savu klātbūtni kādā pasākumā valsts augstās amatpersonas izceļ attiecīgo svētku vai atceres dienu nozīmīgumu.
 Foto: no personiskā arhīva |
Valsts augstās amatpersonas1 līdz šim ir piedalījušās dažādos likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredzētajos pasākumos saskaņā ar apstiprinātajām programmām. Taču neviens Latvijas normatīvs akts nenosaka, kuros pasākumos valsts augstajām amatpersonām būtu jāpiedalās. Šis ir sensitīvs jautājums, jo ar savu klātbūtni kādā pasākumā valsts augstās amatpersonas izceļ attiecīgo svētku vai atceres dienu nozīmīgumu.
Interesanta situācija ir izveidojusies saistībā ar 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Šo atceres dienu organizē 1991.gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds, un Rīgā notiek dažādi atceres pasākumi, kuros piedalās arī valsts augstās amatpersonas. Līdzīga situācija ir arī ar Latvijas Politiski represēto apvienības rīkotajiem Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumiem. Kaut arī apvienības aktīvisti ir gados veci, viņi aktīvi darbojas un uztur dzīvu atmiņu par latviešu tautas traģiskajiem vēstures notikumiem. Tieši Politiski represēto apvienība organizē ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa un lūdz tajā piedalīties arī valsts augstās amatpersonas. Taču neskaidrs ir jautājums, vai kāds šo ziedu nolikšanas ceremoniju un citus piemiņas pasākumus organizēs, kad šie sirmgalvji vairs nebūs mūsu vidū. Iekams atsevišķu atceres dienu pieminēšana nav valstiskota, pastāv bažas, ka, apsīkstot nevalstisko organizāciju aktivitātēm, var izzust vēsturisko notikumu atcere.
Valsts institūciju iesaiste svētku un atceres pasākumu organizēšanā
Jautājums par svētku būtību, nozīmi un svinēšanu ir katram cilvēkam dziļi individuāls, un svētku svinēšanu nevar noteikt ar likumu. Svētki ir jūtīgs jautājums, jo viena tautas daļa konkrēto datumu uzskata par svētkiem, citi šo dienu politiskās pārliecības dēļ izvēlas ignorēt, vēl citi uzskata, ka vienīgie patiesie svētki ir baznīcas svētki, neatzīstot laicīgos svētkus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes