ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1999.gada 1.aprīlī stājās spēkā Krimināllikums, kurā ietverta jauna nodaļa "Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi". Šī nodaļa ir Krimināllikuma Sevišķās daļas trešajā vietā tūlīt aiz nodaļām "Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds" un "Noziegumi pret valsti".

Jaunradītajā Krimināllikuma nodaļā ir divdesmit normas, kurās noteikta kriminālatbildība par dabas vides aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Šīs nodaļas īpašā vieta Krimināllikuma Sevišķās daļas sistēmā un normu skaits liecina par dabas vides aizsardzības svarīgumu un norāda uz tiesisko līdzekļu nozīmīgumu dabas aizsardzībā. Tas ir pamatoti, jo dabas vides stāvoklis visciešākā veidā ir saistīts ar atsevišķu cilvēku un visas sabiedrības bioloģisku pastāvēšanu un tālāku attīstību, kā arī ar valsts saimniecisko attīstību, nodrošinot tautsaimniecību ar tai nepieciešamām izejvielām.

Tajā pašā laikā, nu jau var droši teikt — vismaz pusgadsimtu, dabas labumu izmantošana cilvēku dzīvības un veselības uzturēšanas un tautsaimniecības interesēs rada gan neatgriezeniskas, gan labojamas sekas apkārtējā dabas vidē. Turklāt šīs sekas pārāk bieži rodas nepārdomātas un neapzinīgas darbības rezultātā, izmantojot dabas resursus. Šie apstākļi tad arī nosaka nepieciešamību reizē ar saimnieciska un pārvaldes rakstura pasākumiem veidot dabas tiesiskās aizsardzības normu sistēmu, kuras efektīva piemērošana nodrošinātu dabas aizsardzību ar tiesiskiem piespiedu līdzekļiem, tajā skaitā ar krimināltiesiskiem.

Latvija vēsturiski ir bijusi pakļauta visai dažādai un atšķirīgai politiskajai un ekonomiskajai ietekmei, kas, protams, atstāja pēdas apkārtējā dabas vidē. Šādi apstākļi rosina interesi izpētīt, kā Latvijā attīstījusies kriminālā likumdošana dabas vides aizsardzības interesēs. Šajā ziņā, protams, ārpus izpētes atstājams laiks, kad Latvijas teritorijā risinājusies karadarbība, kas neapšaubāmi ir nodarījusi lielu postu dabas videi, un šī darbība ne ar kādiem likumiem nav bijusi regulējama. Tāpat arī Latvijas okupācijas atsevišķi periodi, kas raksturīgi ar dabas bagātību nesaudzīgu izlaupīšanu, maz saistāmi ar kaut cik normāliem dabas aizsardzības pasākumiem.