Cilvēci visos tās pastāvēšanas daudzajos gadu tūkstošos neatvairāmi ir pavadījis nozieguma un soda motīvs. Soda dažādos aspektus ir analizējuši daudzi sava laika pārstāvji, radot jaunas teorijas un atziņas, kas ir transformējušās arī 21.gs.sākuma sabiedrībā. Nozieguma psiholoģiskais process rada morālu prasību pēc soda. Savukārt noziegums ir protests pret sociālās iekārtas "nenormālībām".
 Foto: no personiskā arhīva |
Cilvēci visos tās pastāvēšanas daudzajos gadu tūkstošos neatvairāmi ir pavadījis nozieguma un soda motīvs. Soda dažādos aspektus ir analizējuši daudzi sava laika pārstāvji, radot jaunas teorijas un atziņas, kas ir transformējušās arī 21.gs.sākuma sabiedrībā. Nozieguma psiholoģiskais process rada morālu prasību pēc soda. Savukārt noziegums ir protests pret sociālās iekārtas “nenormālībām”.
Nenoliedzami, sodam ir liela nozīme vispārējās (ģenerālās) un speciālās prevencijas aspektā – sods vienmēr cilvēku apziņā asociējas ar noziegumu, audzina cilvēku apziņu par noziegumu postošo ietekmi uz cilvēci un to nepieļaujamību, tam vienmēr piemīt brīdinošs raksturs atturēt un pasargāt cilvēkus no noziegumu izdarīšanas. Vispārējās (ģenerālās) un speciālās prevencijas kvintesence ir soda neizbēgamības transformācija caur cilvēka intelektuālo sfēru nolūkā apzināti nepieļaut noziegumu izdarīšanu.1
Soda jēga un būtība nosaka tā mērķi, praksi un cilvēku attieksmi pret to. Lai sods radītu efektu, kādu no tā sagaida, pietiek, ja ļaunums, ko tas sagādā, pārsniedz labumu, ko vainīgais gūst no nozieguma.2 Sodam, kas veido stabilas un viegli lasāmas zīmes, vajadzētu pārveidot arī interešu un kaislību dinamikas ekonomiju. Kultūra, likumi, tiesības rodas vardarbīgos aktos, izdaudzinātais cilvēcīgums savā sākotnē mirkst asiņu jūrā.3 Sods transformē, pārveido, rada zīmes, liek šķēršļus. Laiks ir soda operators.
Sods ir atbildības mērs, ko nosaka likums, bet galu galā precizē sirdsapziņa. Personas sodu uztver dažādi, individuāli un atbilstoši savām atbildības jūtām. Sods ir cieši saistīts ar morāli. Tas vienmēr iekļaujas pastāvošās morāles principos un vienlaikus ietekmē un veido tos. Valstu likumos sods nav definēts. Iespējams, ka to nosaka termina šķietamā pašsaprotamība. Tas tomēr neliedz iztirzāt dažādos soda aspektus un izprast tā jēgu, jo sodi ir dažādi, bet to loģika, pielietošana un mērķi ir atšķirīgi. Problēma ir kompleksa no vēsturiskā, filozofiskā, morālā, ētiskā, reliģiskā, pragmatiskā un citiem aspektiem.
Sods kā civilizācijas pastāvēšanas garants tiek piemērots, lai sabalansētu sabiedriskās attiecības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes