ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Novembris 2005 /Nr.41 (396)

Cik tālu var ierobežot personas tiesības uz pieeju tiesai
7 komentāri

Personas tiesības uz taisnīgu tiesu garantē ne vien Satversme, bet arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta pirmā daļa, kur noteikts, ka "ikvienam ir tiesības, nosakot savu civilo tiesību un pienākumu vai jebkuras viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību krimināllietā uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu saprātīgos termiņos neatkarīgā un objektīvā, ar likumu izveidotā tiesā. Tiesas spriedums pasludināms publiski (..)".

Cik tālu var ierobežot personas tiesības uz pieeju tiesai

Mg.iur Inga Bite-Perceva

BITEPERCEVA.JPG (12221 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

[1] 2005.gada 27.septembra “Jurista Vārdā” publicēts profesores Ilmas Čepānes referāts Latvijas un Lietuvas konstitucionālo tiesu tiesnešu seminārā 2005.gada jūnijā “Tiesības uz taisnīgu tiesu kā personas pamattiesības”.1 Referātā skarta kāda ļoti būtiska personas tiesību uz taisnīgu tiesu nianse, kura jau ilgāku laiku ir šā raksta autores pētījumu objekts, tāpēc lasītāju uzmanībai un diskusijai tiek piedāvāti šā pētījuma galvenie secinājumi.
[2] Latvijas Republikas Satversmes 92.pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un intereses taisnīgā tiesā. Saskaņā ar šo Satversmes normu pieeja tiesai Latvijas Republikā tiek garantēta ikvienai personai ar nosacījumu, ka šī persona vēlas aizstāvēt savas tiesības vai intereses. “Tiesības uz tiesu piemīt ikvienam, kura tiesības tiek pārkāptas vai nesamērīgi ierobežotas, tās piemīt arī ārvalstniekiem un juridiskajām personām.”2
[3] Pētījuma mērķis ir aizstāvēt un pierādīt viedokli, ka pieeja tiesai demokrātiskā sabiedrībā nav un nevar būt neierobežota, un Latvijā ir nepieciešami un attaisnojami ieviest vēl papildu ierobežojumus. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu gadījumā, ja tiesā tiek saņemts acīmredzami nepamatots pieteikums (prasība), kas tomēr atbilst formālajiem pieteikuma (prasības) iesniegšanas priekšnoteikumiem, tiesnesim ir jāierosina lieta un šis pieteikums (prasība) jāizskata vispārējā kārtībā. Papildu ierobežojums, kas paredz vienkāršotu kārtību acīmredzami nepamatotu pieteikumu izskatīšanā, ir iekļauts vairāku valstu tiesību sistēmās, un to pārņēmusi arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Šāds ierobežojums ierobežo personas tiesības uz pieeju tiesai, taču tas ir samērīgs. Tas neliedz personai pieeju tiesai vispār, bet vienīgi paredz īpašu kārtību iesniegtā pieteikuma izskatīšanai, no vienas puses, un atvieglojot un uzlabojot tiesu darbu, no otras puses. Vienkāršotas kārtības ieviešana acīmredzami nepamatotu pieteikumu izskatīšanā nepieciešama arī Latvijā.
[4] Latvijas Republikas Satversmes 1.pants nosaka: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” No demokrātiskas valsts principa Latvijas Republikas Satversmes tiesa ir atvasinājusi tiesiskas valsts principu.3 Tiesiskā valstī no likumdevējvaras un izpildvaras neatkarīga, tikai likumam padota tiesu vara pilsonim garantē tiesību aizsardzību pret saviem līdzpilsoņiem un arī pret valsts varu.

komentāri (7)
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kunarach
2. Novembris 2005 / 14:20
0
ATBILDĒT
Vai varbut ka Katons Vecakais katru savu pratulu varetu beigt ar teicienu, ka kaut kas delenda est...
Švarcs
2. Novembris 2005 / 09:23
0
ATBILDĒT
Kunarach jau atkal kā vecais labais Scipions Romas senātā ir izteicis plaši, saliekot visus punktus uz "i".

Kunarach
1. Novembris 2005 / 18:52
0
ATBILDĒT
Velreiz. To conclude, skiet, ka autore ir identificejusi divus tiesibu institutus, kas ir lidzigi, bet atskirigi.



Pirmkart, acimredzami nepamatotas prasibas (prostitutas et al.). Tiesas vertesanas jautajums, instituta pastavesanas merkis - efektiva tiesu resursu izmantosana. Sobrid nepastav.



Otrkart, tiesai nepiekritigas prasibas (Saburova et al.). Objektivs kriterijs, instituta pastavesanas merkis - neizskatit tiesas lietas, kas ir izskatamas citas tiesas vai citos stridu risinasanas veidos vai vispar nav izskatamas tiesas. Sobrid pastav. Visparejas jurisdikcijas tiesa nebija kompetenta pat pienemt izskatisanai prasibu, kas nebalstas privattiesiskas attiecibas.



P.S. Interesants paversiens saja epopeja butu, ja Saburova iesniegtu administrativaja tiesa prasibu pret Latvijas valsti, kas tiesu persona ir tai nodarijusi dazadus zaudejumus (juridiskie izdevumi, moralie zaudejumi), pienemot izskatisana lietu, kas absoluti acimredzami tai nav piekritiga.
Kunarach
1. Novembris 2005 / 18:46
0
ATBILDĒT
Manuprat, izveloties par piemeru klasisko Saburovas gadijumu, pareiza analitiska pieeja butu nevis runat par prasibas absurdumu, bet gan par Saburovas izmantotas tiesibas pamatu. Privattiesibu joma CPL paredz noteiktus gadijumus, kad ar versanos tiesa izdaritie zaudejumi ir jaatlidzina, piemeram, attieciba uz nepamatotiem prasibas nodrosinajumiem. Tomer saja gadijuma procesualais regulejums pastav viena procesa ietvaros. Saburova izmantoja savu subjektivi publisko tiesibu. Tadel senatores Briedes komentars, kas visprecizak ataino tiesisko situaciju, varetu tikt mazliet izmainits. Galvena nepareiziba prasiba ir nevis ta, ka ta ir par tiesibu uz tiesu izmantosanu, bet gan ta, ka ta ir publiskas tiesibas izmantosana, kas, ka senatore norada, vai nu ir vai nav. Visparejas jurisdikcijas tiesai nav piekritosi no publiski tiesiskam attiecibam izrietosi stridi. Ja nenovelk so privato / publisko tiesibu liniju, visparejas jurisdikcijas tiesu izskatisana nonak vesela kaudze lietu, kuras ir absoluti nepiemerotas tikt tur izskatitas. Piemeram, ja Satversmes tiesa pec personas A pietekuma atcel diskriminejosu likuma pantu, kas daudzam personam (taja skaita personai B) garanteja pabalstu, vai persona B var versties visparejas jurisdikcijas tiesa pret personu A? Ja piemero tikai civiltiesibu principus, skiet, ka viss ir vieta - celonsakariba, zaudejums, iespejams, ka persona A launi apskauda personu B (kas varetu vilkt uz prettiesiskumu). Tomer ari si attieciba ir publiski tiesiska.



To conclude, skiet, ka autore ir viena r
Autore
1. Novembris 2005 / 12:43
0
ATBILDĒT
Paldies par komentāru! Priecāšos, ja mans viedoklis pavērs ceļu diskusijām, kuru rezultātā, cerams, nonāksim pie Latvijas tiesību sistēmai atbilstošākā risinājuma! :)
veiksmi vēlot
1. Novembris 2005 / 12:29
0
ATBILDĒT
Piedodiet, bet beigas nojuka.!

Interesanti, vai autoresprāt tiesnesim būtu jāierosina lieta, ja, teiksim, tiesā ar prasību pret Prezidenti vērstos uzņēmējs, norādot, ka viņas izsludinātais likums nesis viņam zaudējumus? Raksta 24.punktā norādītais nav pietiekami pamatots. Starp citu, AT veltītajā konferencē prof. Torgāns savā referātā pauda pilnīgi citu, atšķirīgu viedokli.

Atvainojoties par nelielo kritiku,taču no sirds panākumus novēlot ne tikai zinātnē, bet arī citās dzīves jomās.
veiksmi vēlot
1. Novembris 2005 / 12:20
0
ATBILDĒT
Publikācija veltīta ļoti aktuālai tēmai. Darbs ir uzrakstīts labā un saprotamā valodā. Ļoti noderīgs saistībā ar šo jautājumu ir citu valstu normatīvo aktu un prakses izklāsts.Vērā ņemami priekšlikumi CPL grozīšanas nepieciešamībai.

Skaidra ir arī autores nostāja. Proti, viņas aizstāvētais viedoklis, ka šodien, trūkstot grozījumiem CPL, Rīgas apgabaltiesas tiesnesim jāpieņem jebkura - visabsurdākā prasība- liecina, ka viņa ir t.s. normatīvisma piekritēja. Autore diemžēl nav izvērtējusi tiesiskās sekas, kas rodas, ja šādi grūtupi ļaunprātīgi izmanto Satversmē noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu.Mūsu smagnējās tiesu sistēmas dēļ personas, kas mēģinājušas īstenot savas APL un citos normatīvajos aktos, konvencijas ieskaitot, noteiktās tiesības, piemēram, apstrīdēt pašvaldības vai valsts institūciju klaji nelikumīgus lēmumus, gadiem ilgi var tikt vazātas pa tiesām, tām var tikt aprakstīta manta, kā arī tās var tikt morāli pazemotas.Piemēram, ja arī tiktu pieņemta Čepānes publikācijā minētā prasība no uzņēmēja, kuru atstājusi sieva, tāda tiesāšanās varētu aizskart ne tikai šādas sievietes godu un cieņu, ber arī viņas bērnu intereses.Īpaši, ja viņa būtu sabiedrībā zināms cilvēks. Šāds viedoklis neveicina pilsoniskas sabiedrības veidošanos. Par tiesu resursu ( ja tiesās nonāk patiešām pat piektā daļa juridisku murgu) bezjēdzīgu tērēšanu nemaz nerunājot.

Interesanti, vai autorespr
visi numura raksti
Valerijans Jonikāns
Skaidrojumi. Viedokļi
Pēdējās instances tiesas loma administratīvajā procesā
Senāta Administratīvo lietu departamenta kā pēdējās tiesu instances loma vispirms jau izriet no vispārējiem Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pamatmērķiem, proti, demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi ...
1 komentāri
Māris Brizgo
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlreiz: eiro vai euro
Reinhards Dombrovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Speciālās izmeklēšanas darbības kriminālprocesa likumā
Oksana Pulle
Skaidrojumi. Viedokļi
Šķīrējtiesu spriedumu pārsūdzības problēmas
3 komentāri
Andrejs Judins
Skaidrojumi. Viedokļi
Policijas kontrole Latvijas krimināltiesībās
Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību un pakļautu viņu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem. Šo papildsodu tiesa drīkst piemērot ...
AUTORU KATALOGS