ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Uzskatu, ka tiesa tikusi politiski ietekmēta (tiešā vai netiešā veidā, drizāk jau tiešā, jo Ārlietu ministrija devusi "aktīvās norādes"), līdz ar to tā nosprieda, tā kā bija nepieciešams. Tomēr nevisai dzīļa orientēšanās starptautiskajās publiskajās tiesības arī nospēlēja savu lomu. Ja tiesa kaut nedaudz vairāk būtu papētījusi tiesību normas un būtu iegūvusi kādu pārliecību par to piemērošanas rezultātiem - iznākums varēja būt cits. Tomēr šīs raksts ir noderīgs. Un ļoti apsveicāmi, kā "raksta autors ar svaigam zinasanam" var "paspidet Latvijas meroga".

Es piekritu Jusu premisai - ka atbildetajs ir ASV. Man ir nedaudz grutak piekrist Jusu secinajumam - ka Latvijas tiesai nav jurisdikcijas par citu valsti. Pirmkart, vajag noskirt jurisdikciju un imunitati. Latvijas tiesai ir jurisdikcija, diskusija var but par to, vai uz so lietu attiecas imunitate. Otrkart, tiek visparigi atzits, ka musdienas valsts imunitate nav absoluta, bet ierobezota, t.i. imunitate attiecas tikai uz jure imperii, nevis jure gestionis darbibam. Protams, pienemot ierobezoto imunitati par normu, nakamais jautajums ir pat jure imperii noskirsanu no gestionis. Jautajumu, vai valsts imunitate attiecas uz darbtiesiskam attiecibam pret vestniecibam, es esmu analizejis raksta dala, ko publices nakamnedel. Jautajums ir diezgan komplicets, bet es Jums nevaru piekrist, ka starptautisko tiesibu norma ir absoluta imunitate. Sk.kaut vai 72.gada Eiropas konvenciju, 2004.gada ANO, jebkuras valsts likumu par imunitati un jebkuru mainstream gramatu.

Neapsaubami, ka ASV vestnieciba ir juridiska persona, un tas vajadzigs no funkcionala viedokla, bet tikai atvasinata publiska persona. Sakotneja publiska persona bus ASV. Un tas ir atbilstosi Latvijas tiesibu praksei. Gan ASV vestniecibas eka un naudas lidzekli ir ASV valsts ipasums. ASV vestnieciba ir juridiska persona tada pasa mera, ka, piemeram, Latvijas Arlietu ministrija. Un tapec, nemot vera, ka atbildetajs lieta faktiski ir ASV savas vestniecibas persona, Latvijas tiesai nav jurisdikcijas par citu valsti.

... Funkcionala nepieciesamiba tiek visparigi atzita par dominejoso viedokli musdienas, (sk. Denza. Diplomatic law. 2nd ed.,kur vins ievada cite Fitzmaurice, Vines konvencijas Special Rapporteur; Magginis "Limiting Diplomatic Immunity" Brooklin JIL 2003, ka ari klasiskas macibu gramatas - Braunlijs, Evanss, Akehursts). Viedoklis, ka arvalstu vestnieciba ir arvalstu teritorija, vairs nav dominejosais.



Treskart, runajot par Arlietu ministriju un imunitati, man skiet, ka ta ir diezgan normala prakse. Vismaz lasot anglu un amerikanu lietas, FCO un State Departament nepartraukti iesaka tiesam respektet starptautiskas tiesibas.



II. Es pilniba piekritu Jusu viedoklim par Satversmes tiesas lomu Latvijas tiesu sistema. Varbut es neesmu izteicis savu viedokli tik skaidri, cik tas butu iespejas, bet man nebija par vismazakas velesanas Satversmes tiesu par kaut ko kritizet. Prasitajs neparsudzeja lemumu un attiecigi neizsmela visparejos tiesibu aizsardzibas lidzeklus, tadel Satversmes tiesa neskatija lietu pec butibas un attiecigi neveica dzilaku lietas apstaklu analizi. Manuprat, pilnigi un absoluti pamatoti un pareizi.



III. Runajot par "par in parem", Jus esat esat precizi identificejusi problemjautajumu, kuram es es esmu veltijis parejo raksta dalu - vai ierobezota valsts imunitate attiecas uz prasibam, ko atlaistais darbinieks cel pret vestniecibam.

Paldies par interesantajiem komentariem. Centisos uz tiem atbildet hronologiska seciba.



I. Pirmkart, jautajums par vestniecibas tiesibsubjektibu ir loti interesants. Var diskutet, bet es teiktu, ka saja gadijuma Latvijas tiesa nebutu javadas no arvalsts iekseja tiesiska regulejuma (kas, pat nerunajot par citiem argumentiem, butu tiesa arkartigi gruti nosakams). CL saka, ka valsts ir juridiska persona, un, ja Jus piekritat, ka valsts ir "valsts starptautisko tiesibu izpratne", tad vestniecibai ir juridiska personiba Latvijas tiesibas (ko protams var dazadi izskaidrot, sakot no ta, ka vestnieciba ir valsts sastavdala vai, ka Jus noradat, ir ar patstavigu juridisku personobu, beidzot ar to, ka vestnieciba ir valsts parstavis). Mani parliecina praktiskais arguments, ka vestniecibai ir jabut juridiskajai personibai, lai ta spetu normali funkcionet Latvijas teritorija. No sis perspektivas pirmais teoretiskais arguments skiet visparliecinosakais.



Otrkart, vai ASV vestnieciba ir vai nav Latvijas teritorija? Manu viedokli sk. teksta pie 18. un 19. veres. Raksts pamata fokusesies uz valsts imunitati, un diplomatiska imunitate tiek analizeta tikai par tik par cik, lai paraditu, ka ta neattiecas uz lietu, tadel neveicu plasaku diplomatisko parstavniecibu teorijas analizi. Visparigi tiek izdalitas tris koncepcijas - personigas parstavniecibas, ekstrateritoriala un funkcionalas nepieciesamibas. Pirmas divas ir diezgan lidzigas un tajas var rast akceptu Jusu viedoklim. Funkcionala nepieciesamiba tiek visparigi atzit

Gribētos uzzināt, kas īsti ir autora iecienītais arguendo?:) Šķiet autors turpina labākās Paula Minca tradīcijas daļu teksta rakstīt klasiskajās valodās:)

Raksts labs ar labu argumentāciju un precizu tas strukturesanu. Domas gaita ir skaidra un viegli izsekojama. Bet man liekas, ka tik detalizeta problemas analize ir lieka, jo Students jau pateica, ka ASV vestnieciba=ASV valsts, un atbilstosi starptautiskajam parazu tiesibam visas valstis ir vienlidzigas un vienas valsts tiesai nav jurisdikcijas par citu valsti. Saprotu, ka raksta autoram ar svaigam zinasanam gribas paspidet Latvijas meroga. Tomer raksta autors sniedz labu teoretisku ieskatu par imunitates jautajumiem.

Manuprāt, ļoti labs raksts un kārtējo reizi tiek norādīts uz to, ka mūsu tiesas, lielākoties, neizprot starptautiskās tiesības un ar tām saistītos jautājumus risina diezgan "neveikli" un "samudžināti".

No raksta sapratu, ka ASV vēstniecība=ASV valsts, bet vai tad vispār valsti kā tādu var iesūdzēt nacionālajā tiesā, kā ir ar "par in parem non habet imperium, non habet jurisdictionem" ?

Par Satversmes tiesas atteikumu: Konstitucionālā sūdzība galvenokārt kalpo kā subsidiārs personas pamattiesību aizsardzības mehānisms pēc tam, kad ir izmantotas visas iespējas aizstāvēt Satversmē noteiktas pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Autoraprāt "ST neuzskatīja par nepieciešamu veikt dziļāku konkrētās lietas tiesisko apstākļu analīzi, kas pilnībā ir attaisnoti no konstitucionālā procesa perspektīvas". Kas būtu jādara ST, jāatzīst šī sūdzība par vispārsvarīgu :-) vai par tādu, kas nodara pieteikuma iesniedzējam būtisku kaitējumu, vai vienkārši jāpiever acis uz iespēju aizstāvēt pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem? Un ko nozīmē apstākļu padziļināta analīze pilnībā attaisnota no konstitucionālā procesa perspektīvas?

No vienas puses. No otras puses vispirms ir jānoskaidro pēc Latvijas kolīziju normām, kuras valsts likumi būs piemērojami nosakot ASV vēstniecības tiesībspēju. Varbūt, ka ASV vēstniecības tiesībspēja (juridiskās personas statuss) nosakāms pēc ASV likumiem? Latvijas Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 4.p. nosaka, ka civiltiesiskajās attiecībās diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība rīkojas kā patstāvīga juridiskā persona. Bet tas nenozīmē, ka ASV vēstniecības statuss tiks vērtēts šādi.



Otrs moments ? Latvijas tiesām ir jurisdikcija Latvijas teritorijā. Vai tas, ka ASV vēstniecība fiziski atrodas Rīgas centrā, nozīmē to, ka tā arī juridiski ir atzīstama par Latvijas teritorijas daļu?



Mani personīgi bažīgu dara mūsu Ārlietu ministrijas aktīvās norādes šāda veida lietās. Varbūt es kļūdos, bet vai tā gadījumā nav iejaukšanās tiesu varā un tiesneša ietekmēšana??