2005.gada 18.maijā Satversmes tiesas 4.kolēģija pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. Viens no pieteikuma pieļaujamības kritērijiem atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai ir vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošana. Konkrētajā gadījumā pieteicējs nebija pārsūdzējis Centra rajona tiesas lēmumu Rīgas apgabaltiesā, tādēļ vispā rējie tiesību aizsardzības līdzekļi nevarēja tikt uzskatīti par izmantotiem.
Foto: no personiskā arhīva |
2005.gada 18.maijā Satversmes tiesas 4.kolēģija pieņēma lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu. Viens no pieteikuma pieļaujamības kritērijiem atbilstoši Satversmes tiesas likuma 19.2 panta otrajai daļai ir vispārējo tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošana. Konkrētajā gadījumā pieteicējs nebija pārsūdzējis Centra rajona tiesas lēmumu Rīgas apgabaltiesā, tādēļ vispā
rējie tiesību aizsardzības līdzekļi nevarēja tikt uzskatīti par izmantotiem. No Satversmes tiesas lēmuma var secināt, ka, pat ja, arguendo, pieteicēja pamattiesības ir aizskartas un šī aizskāruma esamība ir pietiekami juridiski pamatota Satversmes tiesas likuma izpratnē, jebkurā gadījumā pieejamie un neizmantotie vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi liedz atzīt pieteikumu par pieļaujamu. Satversmes tiesa neuzskatīja par nepieciešamu veikt dziļāku konkrētās lietas tiesisko apstākļu analīzi, kas pilnībā ir attaisnoti no konstitucionālā procesa perspektīvas. Tomēr apstāklis, ka procesuālu apstākļu dēļ Satversmes tiesa atteicās ierosināt lietu, nenozīmē, ka materiāltiesiskajā līmenī strīds Centra rajona tiesā ir ticis atrisināts pareizi, un nemazina strīda interesanto un komplicēto raksturu. Balstoties uz Centra rajona tiesas lēmumā un pieteikumā Satversmes tiesai ietvertajām tēzēm, autors centīsies izvērtēt ārvalstu vēstniecību imunitātes apjomu Latvijas tiesās lietās, kas saistītas ar darba tiesībām. Pirmkārt, tiks dots īss lietas faktu kopsavilkums. Otrkārt, tiks izvērtēti Centra rajona tiesas argumenti attiecībā uz ārvalstu tiesībsubjektību Latvijas tiesībās, diplomātiskās imunitātes attiecināmību uz vēstniecību noslēgtajiem darba līgumiem un izpildes imunitāti. Treškārt, autors pārskatīs valsts imunitātes normas vēstniecību darba līgumu jautājumos starptautiskajās tiesībās. Nobeigumā autors centīsies atbildēt uz jautājumu, vai ir iespējams novilkt skaidru robežu ārvalstu vēstniecību imunitātei Latvijas tiesībās un kur šai robežai vajadzētu atrasties, kā arī izteiks savu vērtējumu šībrīža valsts imunitātes regulējumam Latvijas tiesībās.Lietas fakti2
Normunds V. (turpmāk – prasītājs) strādāja par apsargu ASV vēstniecībā (turpmāk – vēstniecība). Darba līgumā kā piemērojamās tiesības bija norādītas Latvijas tiesības, tajā skaitā Darba likums. Vēstniecība uzteica darba līgumu. Prasītājs uzskatīja, ka vēstniecība nav ievērojusi Darba likuma normas un vērsās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā (turpmāk – tiesa) ar prasības pieteikumu par uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un vidējās izpeļņas piedziņu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes