15. Marts 2006 / 17:15
Satversmes tiesas sprieduma beigās, lietā par „īres griestiem, kas publicēts
Latvijas Vēstneša 2006.gada 9.marta numurā, noteikts, ka ? „Spriedums ir galīgs
un nepārsūdzams”
Šāds nosacījums tiesiskas valsts tiesas spriedumā drīkst būt tikai pie viena
nosacījuma - tiesas spriedums ir juridiski tik korekts, ka nav ne mazāko
iespēju atrast argumentu, ar kuru palīdzību varētu apšaubīt spieduma pareizību.
Protams, īsā laikraksta komentārā nav iespējams detalizēti analizēt katru 25
A-4 formāta lapu gara Sprieduma tēzi, bet par Sprieduma taisītāju nopietnību,
spriežot tiesu, liek šaubīties, piemēram, tas, ka augstas klases juristi,
kādiem jābūt Satversmes tiesas tiesnešiem, var aizmirst, ka ne vienā vien
Latvijas Republikas likumā, Satversmes 105 pantā noteiktās, kā raksta sūdzības
iesniedzēji - „īpašnieku tiesības uz netraucētu īpašumtiesību baudīšanu” ir
ierobežotas Pat tādu nieku, kā vienas otras smilšu kaudzes (kāpu) labā, kā kāda
vecu loga rāmju labā, kā taksometru pasažieru labā!
Pēc Spieduma gara izriet, ka, pamatojoties uz Satversmes 105 panta pirmo daļu,
taksometra īpašnieka tiesības drīkst ierobežot pasažiera naudas maka labā,
neskatoties uz to, ka taksometra pakalpojums ne tuvu ir pirmā nepieciešamības
prece, kā maize, vai mājoklis. Satversmes tiesa bez komentāriem Sprieduma
tekstā ieraksta sūdzības iesniedzēju juridiski absurdo „uzskatu, ka ar
apstrīdētās normas pieņemšanu tikuši pārkāpti no Latvijas Republikas Satversmes
(turpmāk ? Satversme) 1. panta izrietošie samērīguma, tiesiskās paļāvības, kā
arī tiesiskās noteiktības principi”! Atgādinu Satversmes 1.panta tekstu -
„Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika”.
Šķiet, nav jāatgāgina, ka dzīvoklis nav taksometrs ? gribi braukt, brauc, ja
vari maksāt, cik prasa!
Satversmes tiesa" rupji pārkāpusi tās Latvijas tautas daļas tiesības uz
mājokli, kurai pašai (tautas daļai) nav īpašumā ne namu, ne dzīvokļu, jo
izskatot šo lietu nav ievērojusi to, ka īres dzīvoklis 2006.gada 8. martā nav
brīva tirgus darījuma objekts ? brīvu dzīvokļu publisks piedāvājums par brīva
tirgus noteiktām paregulējošām cenām (kā maizei), nav. Rīgas Strēlnieku un vēl
kādu ielu tukšie dzīvokļi nav brīvu dzīvokļu tirgus sastāvdaļa, tā ir "prece",
vispārējā šī sortimenta preces (dzīvoklis) katastrofāla deficīta apstākļos
aizturēta manta, kuru piedāvā par retumu cenu.
Tiesiskā valstī, kādu mēs gribam redzēt Latviju, Satversmes tiesa ir dibināta
lai Latvija būtu tiesiska valsts! Ar savu 2006.gada 8.marta Spriedumu,
Satversmes tiesas tiesneši, augstas klases juristi, parāda, ka viņi ir it kā
nākuši no citas pasaules, no pasaules, kurā ir reāls brīvu dzīvokļu tirgus un
cilvēkiem ir tikpat reālas iespējas aiziet no patreizējā namu īpašnieka jebkurā
laikā, kur grib, kad grib un ? par īres maksu, kas nepārsniedz dzīvokļu brīva
tirgus noteiktos „īres griestus’! Domu, ka mūsu tiesneši nākuši no citas
pasaules rosina apstāklis, ka neskatoties uz to, ka laikā, kurā Latvijā nav un
vēl ilgi nebūs brīva tirgus noteiktie „īres maksas griesti”, šie augstas klases
juristi, pārprastas cilvēktiesību aizsardzības vārdā, „aizliedz” Saeimai pildīt
vienu no saviem pienākumiem - nepieļaut dažiem tūkstošiem īres namu
īpašniekiem, drebināt simtus tūkstošus īrniekus bailēs tikt izliktiem uz ielas
„bezgriestu” īres maksas lieluma dēļ!
Nu briesmīgi gribas palikt pie šīs domas, jo nekādi nevaru pat domās pieļaut, ka
Satversmes tiesa lobē kādu no iztiesātā lietā esošu pusi!
