ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

9. Maijs 2006 /Nr.18 (421)

Saistību tiesību komentāri

Civillikuma noteikumi par darījuma iztulkošanu ir piemērojami visa veida līgumiem un vienpusējiem darījumiem, nevis tikai tiem, kas ir regulēti Saistību tiesību daļā. Šie darījumu iztulkošanas noteikumi attiecas ne tikai uz citās Civillikuma daļās minētajiem darījumiem, piemēram, Ģimenes tiesībās- laulības līgums, Mantojuma tiesībās- testaments un Lietu tiesībās- ķīlas līgums, bet arī uz publisko tiesību līgumiem (administratīvais līgums, skat. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 79. un turpmākie panti) un darījumiem par civilprocesuāliem jautājumiem, piemēram, vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesas izskatīšanā.

Saistību tiesību komentāri

IV. Tiesisku darījumu iztulkošana

LL.M. Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu biroja “Liepa, Skopiņa / BORENIUS” jurists
09.JPG (12184 bytes)
Foto: no personiskā arhīva

1504. Darījumu iztulkojot, jāskatās uz darījumā lietoto vārdu nozīmi, un, ja tie nav divējādi saprotami, tad tie cieši jāievēro, ja vien nepierāda, ka tie nesaskan ar dalībnieku gribu.

1505. Ja rodas šaubas par vārdu nozīmi, jāievēro to jēgums un darījuma dalībnieku skaidri izsacītais vai kā citādi izrādītais nodoms.

1. Piemērošanas joma. Civillikuma noteikumi par darījuma iztulkošanu ir piemērojami visa veida līgumiem un vienpusējiem darījumiem, nevis tikai tiem, kas ir regulēti Saistību tiesību daļā. Šie darījumu iztulkošanas noteikumi attiecas ne tikai uz citās Civillikuma daļās minētajiem darījumiem, piemēram, Ģimenes tiesībās– laulības līgums, Mantojuma tiesībās– testaments un Lietu tiesībās– ķīlas līgums, bet arī uz publisko tiesību līgumiem (administratīvais līgums, skat. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 79. un turpmākie panti) un darījumiem par civilprocesuāliem jautājumiem, piemēram, vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesas izskatīšanā. Kaut gan Civillikums runā tikai par darījuma iztulkošanu, noskaidrojot arī tādu tiesisku darbību saturu, kas neatbilst darījuma pazīmēm, piemēram, atgādinājums parādniekam, ir jāvadās no apskatāmajām Civillikuma normām.1

2. Griba un gribas izteikums. No Civillikuma 1504. un 1505. panta nepārprotami izriet, ka likumdevējs dod priekšroku gribas izteikuma teorijai. Saskaņā ar šo teoriju līgums tiek interpretēts no tās puses viedokļa, kura ir saņēmusi oferti.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Anita Vaivade
Skaidrojumi. Viedokļi
Nemateriālā kultūras mantojuma tiesiskā aizsardzība
Latvijas teritorijā vissenākais tiesību avots, kurā noteikta kultūras mantojuma aizsardzība, ir 1666.gadā pieņemtais Zviedrijas pieminekļu aizsardzības likums,1 kas bija spēkā Vidzemē.
Ivars Meļķis
Skaidrojumi. Viedokļi
Parādnieka tiesiskās aizsardzības procesa mērķis
Plašās diskusijas par Maksātnespējas likuma ieviešanu saistītas ar to, ka jau pašos pamatos Maksātnespējas likuma uzdevums ir sabalansēt divas savstarpēji pretrunīgas interešu grupas - kreditora un parādnieka interešu aizsardzību ...
1 komentāri
Tiesību prakse
Par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem
Informācija
Daugavpilī būs četri zvērināti notāri
Informācija
Juridiskā palīdzība strādā jaunās telpās
AUTORU KATALOGS