Modernajā valstī likumdevēja dominanti tiesību sistēmas veidošanā un attīstīšanā lielā mērā ir aizvietojusi arvien pieaugusī tiesu loma. Ne tik daudz likumdevējs, bet gan tiesas katrā konkrētā lietā noteic, kas ir tiesības. Lai spētu prognozēt interesējošās tiesību nozares attīstību, ir jālasa ne vien likumi un Ministru kabineta noteikumi, bet arī tiesu spriedumi. Šāda lietu kārtība ir normāla, un tiesību teorētiķi jau ir raduši tās teorētisko pamatojumu.
Senāts un Satversme: vēlēšanu lieta
Likums gan nekad ar pilnu skaidrību nespēs norobežot tiesas kompetences ārējās robežas, līdz ar to pašas tiesas kompetencē gandrīz vienmēr ietilpst arī lemšana par savu kompetenci, proti, pārbaude, vai tiesa ir kompetenta izskatīt konkrēto lietu.
Mg.iur summa cum laudeJānis Pleps, LU Juridiskās fakultātes doktorants
|
|
[1] Modernajā valstī likumdevēja dominanti tiesību sistēmas veidošanā un attīstīšanā lielā mērā ir aizvietojusi arvien pieaugusī tiesu loma. Ne tik daudz likumdevējs, bet gan tiesas katrā konkrētā lietā noteic, kas ir tiesības. Lai spētu prognozēt interesējošās tiesību nozares attīstību, ir jālasa ne vien likumi un Ministru kabineta noteikumi, bet arī tiesu spriedumi. Šāda lietu kārtība ir normāla, un tiesību teorētiķi jau ir raduši tās teorētisko pamatojumu.1
Šajā aspektā konstitucionālās tiesības ir visnotaļ īpašas, jo tās ietiecas gandrīz jebkurā tiesību nozarē un ar konstitucionālo tiesību jautājumu risināšanu var nākties saskarties gandrīz ikvienai tiesai. Lai arī tradicionāli lielāka vērība tiek veltīta Satversmes tiesas veiktajai Satversmes interpretācijai, bieži vien arī citu tiesu spriedumos var rast interesantas un pārdomu vērtas domas par daudziem konstitucionālo tiesību jautājumiem.
[2] Pavisam nesen Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments publiskoja sprieduma Saeimas vēlēšanu lietā pilno tekstu.2 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa Latvijas parlamentārisma vēsturē droši vien ieies ar pretrunīgi vērtēto “pozitīvisma kampaņu”, kad varējām pārliecināties par ciniskās tēzes “nav likuma, ko nevar apiet ar līkumu” patiesumu. Šī pozitīvisma kampaņa izraisīja pretrunīgu vērtējumu – no bikla sašutuma līdz skaļai sajūsmai par prasmīgo “polittehnoloģiju”. Tāpat arī droši vien šis Senāta spriedums tiks pretrunīgi vērtēts, jo Senāts nevairījās uzdot nepatīkamus tiesību jautājumus un meklēt uz tiem demokrātiskā tiesiskā valstī pieļaujamās atbildes.
[3] Šajā rakstā nevērtēsim nedz administratīvā procesa, nedz arī partiju finansēšanas tiesību jautājumus, jo administratīvā procesa tiesības autors vairāk nekomentē, savukārt partiju finansēšanas lietās var rast krietni kompetentākus ekspertus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes