ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Manuprāt, starp J. Neimaņa un šo triju autoru rakstiem nepastāv pretruna jautājumā par darba samaksas formu. Patiesībā pretruna vērojama pašā DL. Saskaņā ar DL 59.p. darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu , kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Tātad, darba samaksa ir:

1) darba alga;

2) piemaksas;

3) prēmijas;

4) cita veida atlīdzība saistībā ar darbu.

Savukārt DL 70. p. likumdevējs ir noteicis šādi: darba samaksa ir aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā (salīdzinājumam CL 1280.p. ir plašāks). Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Patiesībā jau šis pants gan attiecas tikai uz atsevišķiem darba samaksas veidiem (proti, pirmajiem trim), nevis vispār uz darba samaksu. Šeit likumdevējs pats īsti nav padomājis par lietoto terminoloģiju. Ja mēs apskatām DL 69. pantu, tad arī redzam, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī. Ir skaidrs, ka šī norma vispār var attiekties tikai uz regulāri izmaksājamo darba algu. Likumdevējs noteikti nav gribējis, lai darba devējs ne retāk kā divas reizes mēnesī izmaksātu arī prēmijas vai piemaksas, vai arī jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šis nu ir tas gadījums, kad likums jātulko pēc tā gara, nevis burta. Turklāt, noteikti ir jāizmanto sistēmiskā interpretācija ne tikai paša DL sistēmas ietvaros, bet arī Satversmes un starptautisko tiesību normu sistēmā (sk. DL 1.p.), ieskaitot ES direktīvas, kuras Latvija ir ieviesusi ar DL palīdzību. Tikai šādā veidā varēs rast lielāku skaidrību.

Protams, Neimanim ir taisnība attiecībā uz darba samaksas jēdziena izpratni. To nevar noliegt.

Pirmajā rakstā par darba samaksu Jānis Neimanis raksta, ka

"prakses gadījumu risinājums dažādās tiesās vai atspoguļojums komentāros uzrāda, ka šāda “cita veida” atlīdzība varētu būt dažādi naudā novērtējami labumi:



1) uzņēmuma iekārtu lietošana ar atlaidēm,5

2) mācību apmaksa,6

3) sporta nodarbību apmaksa,

4) pusdienu taloni,

5) dienesta dzīvoklis,

6) apmaksātas telefona sarunas vai pats tālrunis,

7) dienesta automašīna,

8) dāvana Ziemassvētkos,

9) veselības apdrošināšanas polise.7



Šādi labumi ir darba samaksas sastāvdaļa.8"

Savukārt šajā rakstā teikts, ka darba samaksa izmaksājam tikai naudā. Ņemot vērā Darba likuma nosacījumus, šādam viedoklim es nevaru piekrist. Jānim Neimanim ir lielāka taisnība.