ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

15. Maijs 2007 /Nr.20 (473)

Par darba samaksas tiesisko noteikšanu un ar to saistītām problēmām
3 komentāri

Darba samaksa, kas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir galvenais iztikas līdzekļu avots, juridiski diemžēl nav pietiekami pētīta. Pārsvarā darba samaksas jautājuma pētniecībai pievērsušies ekonomikas zinātnes pārstāvji, akcentējot darba ražīguma, darbaspēka motivēšanas un citus darba tirgus jautājumu aspektus. Cita joma, kurā bieži minēta darba samaksa, ir sociālā joma, tiesa gan, vairāk saistībā ar negatīvām tendencēm - pieaug maznodrošināto iedzīvotāju skaits, bet Latvijas speciālisti dodas meklēt labākas darba samaksas iespējas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai izpētītu esošo situāciju un tās cēloņus, ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu notiek darba tirgus pētījumi, kuru ietvaros tiek veikta situācijas analīze un izstrādāti iespējamie varianti turpmākai rīcībai. Jau esošā Darba likuma un citu normatīvo aktu piemērošanas pieredze rada pietiekamu pamatu pārdomām un rosina diskusiju par darba samaksas jautājuma tiesiskajiem aspektiem.

Par darba samaksas tiesisko noteikšanu un ar to saistītām problēmām

 

Katrā ziņā, pat ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laikposmu, darba tiesisko attiecību ietvaros darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā reizi mēnesī. Šīs darba samaksas regulārs raksturs ir pamatots ar individuālo darba tiesisko attiecību priekšmetu – veicamu darbu, kas laika ziņā ir ilgstošs process.

 

03.JPG (9355 bytes)
Mg.iur. Inese Driča, Rīgas reģionālas Valsts darba inspekcijas valsts darba inspektore

Darba samaksa, kas lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir galvenais iztikas līdzekļu avots, juridiski diemžēl nav pietiekami pētīta. Pārsvarā darba samaksas jautājuma pētniecībai pievērsušies ekonomikas zinātnes pārstāvji, akcentējot darba ražīguma, darbaspēka motivēšanas un citus darba tirgus jautājumu aspektus.

Cita joma, kurā bieži minēta darba samaksa, ir sociālā joma, tiesa gan, vairāk saistībā ar negatīvām tendencēm – pieaug maznodrošināto iedzīvotāju skaits, bet Latvijas speciālisti dodas meklēt labākas darba samaksas iespējas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai izpētītu esošo situāciju un tās cēloņus, ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu notiek darba tirgus pētījumi, kuru ietvaros tiek veikta situācijas analīze un izstrādāti iespējamie varianti turpmākai rīcībai.

Jau esošā Darba likuma un citu normatīvo aktu piemērošanas pieredze rada pietiekamu pamatu pārdomām un rosina diskusiju par darba samaksas jautājuma tiesiskajiem aspektiem.

 

1. Darba samaksas jēdziens un sastāvs

Darba samaksas jēdziena legālo definīciju noteic Darba likuma (DL)1 59.pants, proti, darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu, kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Tātad atbilstoši likuma definīcijai, darba samaksa ir darbiniekam nolīgta atlīdzība par noteiktu darbu, kurā ietilpst vairāki elementi (sastāvdaļas) – darba alga, piemaksas par darbu, prēmijas saistībā ar darbu, cita veida atlīdzība saistībā ar darbu.

Darba samaksai piemīt regulārs raksturs, kas saskaņā ar Darba likuma 69.pantu uzliek darba devējam par pienākumu izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī. Katrā ziņā, pat ja darba samaksas izmaksas laiks nav nolīgts vai tā aprēķināma par noteiktu laikposmu, darba tiesisko attiecību ietvaros darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā reizi mēnesī (DL 69.p. otrā daļa). Šīs darba samaksas regulārs raksturs ir pamatots ar individuālo darba tiesisko attiecību priekšmetu – veicamu darbu, kas laika ziņā ir ilgstošs process.

04.JPG (12303 bytes) 05.JPG (21890 bytes)

Antons Lazdāns, Rīgas reģionālas Valsts darba inspekcijas galvenais valsts darba inspektors

 

Mg.iur. Fēlikss Polis, zvērināts advokāts
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Darba samaksas izmaksas veidu (formu) noteic Darba likuma 70.pants un atbilstoši minētajai normai darba samaksa aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā, ja vien darbinieks un darba devējs nav vienojušies darba līgumā par darba samaksas izmaksu ar pārskaitījumu uz noteiktu finanšu iestādes kontu. Katrā ziņā, saskaņā ar Darba likuma prasībām darba samaksas forma ir nauda. Tā kā atlīdzību par darbu noteic gan Darba likuma, gan Latvijas Republikas Civillikuma (CL)2 normas, pastāv zināma normu kolīzija starp vispārējo vecāku (Civillikuma 2180.p.) un speciālo jaunāku (Darba likuma 70.p.) tiesību normu. Lai pareizi risinātu tiesību normu kolīziju, svarīgi noskaidrot jēdziena “nauda” būtību, jo Civillikums nosaka, ka atlīdzību par darbu var dot gan naudā, gan arī citās lietās vai vienā un otrā veidā kopīgi.

Tiesiskā ziņā nauda ir ķermeniska, atvietojama lieta; bet, no saimnieciski ekonomiskā viedokļa, nauda ir:

– valsts likumdošanā oficiāli noteikta abstrakta vērtības vienība, ar kuras starpniecību skaitliski izsakāma jebkura cita priekšmeta (arī darba – aut.) vērtība;

– prece, kuras specifiskā patēriņa vērtība ļauj tai būt par visu citu preču ekvivalentu (universālu ekvivalentu – aut.) un pildīt vērtības mēra, maiņas līdzekļa, maksāšanas līdzekļa, uzkrāšanas līdzekļa funkcijas.3

Līdz ar to mūsdienu apstākļos nauda ir universāls maiņas un maksāšanas līdzeklis, ar kuru var samērot darba daudzumu un noteikt tā vērtību. Tā kā Civillikuma vispārējās normas attiecas uz visiem darba līgumiem, ciktāl tās neierobežo speciālās Darba likuma tiesību normas (skat.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
1
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
miauu to es
16. Maijs 2007 / 13:20
0
ATBILDĒT
Jā un nē. No vienas puses, DL nav precīzs, jo likumdevējs pats ir sapinies ar darba samaksas jēdzienu saistītajos jautājumos. No otras puses, šo likumdevēja neprecizitāti šajā gadījumā var novērst ar interpretācijas metožu palīdzību. Tomēr gribētos, lai likumdevējs tiesību normas konstruētu precīzāk un pārdomātāk. Likumi netiek rakstīti tikai priekš juristiem, bet gan priekš jebkuras personas (jo sevišķi jau nu Darba likums).



miauu
16. Maijs 2007 / 11:51
0
ATBILDĒT
Manuprāt, starp J. Neimaņa un šo triju autoru rakstiem nepastāv pretruna jautājumā par darba samaksas formu. Patiesībā pretruna vērojama pašā DL. Saskaņā ar DL 59.p. darba samaksa ir darbiniekam regulāri izmaksājamā atlīdzība par darbu , kura ietver darba algu un normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Tātad, darba samaksa ir:

1) darba alga;

2) piemaksas;

3) prēmijas;

4) cita veida atlīdzība saistībā ar darbu.

Savukārt DL 70. p. likumdevējs ir noteicis šādi: darba samaksa ir aprēķināma un izmaksājama skaidrā naudā (salīdzinājumam CL 1280.p. ir plašāks). Darba devējam ir tiesības izmaksāt darba samaksu bezskaidrā naudā ar pārskaitījumu tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to ir noteikti vienojušies. Patiesībā jau šis pants gan attiecas tikai uz atsevišķiem darba samaksas veidiem (proti, pirmajiem trim), nevis vispār uz darba samaksu. Šeit likumdevējs pats īsti nav padomājis par lietoto terminoloģiju. Ja mēs apskatām DL 69. pantu, tad arī redzam, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī. Ir skaidrs, ka šī norma vispār var attiekties tikai uz regulāri izmaksājamo darba algu. Likumdevējs noteikti nav gribējis, lai darba devējs ne retāk kā divas reizes mēnesī izmaksātu arī prēmijas vai piemaksas, vai arī jebkuru cita veida atlīdzību saistībā ar darbu. Šis nu ir tas gadījums, kad likums jātulko pēc tā gara, nevis burta. Turklāt, noteikti ir jāizmanto sistēmiskā interpretācija ne tikai paša DL sistēmas ietvaros, bet arī Satversmes un starptautisko tiesību normu sistēmā (sk. DL 1.p.), ieskaitot ES direktīvas, kuras Latvija ir ieviesusi ar DL palīdzību. Tikai šādā veidā varēs rast lielāku skaidrību.

Protams, Neimanim ir taisnība attiecībā uz darba samaksas jēdziena izpratni. To nevar noliegt.

pētnieks
16. Maijs 2007 / 08:50
0
ATBILDĒT
Pirmajā rakstā par darba samaksu Jānis Neimanis raksta, ka

"prakses gadījumu risinājums dažādās tiesās vai atspoguļojums komentāros uzrāda, ka šāda “cita veida” atlīdzība varētu būt dažādi naudā novērtējami labumi:



1) uzņēmuma iekārtu lietošana ar atlaidēm,5

2) mācību apmaksa,6

3) sporta nodarbību apmaksa,

4) pusdienu taloni,

5) dienesta dzīvoklis,

6) apmaksātas telefona sarunas vai pats tālrunis,

7) dienesta automašīna,

8) dāvana Ziemassvētkos,

9) veselības apdrošināšanas polise.7



Šādi labumi ir darba samaksas sastāvdaļa.8"

Savukārt šajā rakstā teikts, ka darba samaksa izmaksājam tikai naudā. Ņemot vērā Darba likuma nosacījumus, šādam viedoklim es nevaru piekrist. Jānim Neimanim ir lielāka taisnība.

visi numura raksti
Jānis Neimanis
Skaidrojumi. Viedokļi
Darba samaksas jēdziens
Senāta spriedumā ietvertā darba samaksas jēdziena interpretācija ir nepareiza. Tādēļ šāda tiesas atziņa pieder pie kļūdainas tiesu prakses.
2 komentāri
Informācija
Eiropa paver jaunas iespējas
Svinot Eiropas dienu, 9.maijā Tieslietu ministrija rīkoja informatīvu semināru "Tuvā un tālā Eiropa" informēja ministrijas Sabiedrisko Attiecibu nodaļa. Semināra mērķis bija sniegt iespēju ikvienam interesentam iepazīties ar ...
Juris Jansons
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedrība un valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība
Gandrīz ikkatrs valsts iedzīvotājs regulāri ir iesaistīts kādā strīdā, kura risināšanai ir nepieciešamas vismaz minimālas juridiskās zināšanas vai izpratne, taču, tiklīdz ir saskare ar tiesvedību, bez jurista palīdzības neiztikt.
Elīna Umbraško
Akadēmiskā dzīve
Starptautiskā izspēle sniedz vērtīgu pieredzi
Starptautiskā komercarbitrāžas izspēle (Willem C. Vis International Commercial Arbitration Moot), kura norisinājās Vīnē no 31.marta līdz 5.aprīlim, šogad pulcēja vēl nepieredzēti lielu dalībnieku skaitu - 177 komandas no visas ...
Jānis Grīnbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Attieksme pret advokatūru mainās uz labo pusi
Neliels ieskats šā gada Latvijas zvērinātu advokātu un to palīgu 27.aprīļa kopsapulces norisē lasītājiem sniegts jau iepriekšējā "Jurista Vārda" numurā. Taču šoreiz pilnībā publicējam priekšsēdētāja pārskata ziņojumu ...
AUTORU KATALOGS