Tiklīdz situācija kļūst ilgstoša (dinamiska) vai izkaisīta (secīga), sāk rasties grūtības piemērojamās normas noskaidrošanā. Šajā brīdī viennozīmīgi rodas likumu (normu) intertemporālais konflikts.
Procesuālā likuma intertemporālā piemērošana administratīvajā un civilprocesā
II. Jēdziens un metode
Tiklīdz situācija kļūst ilgstoša (dinamiska) vai izkaisīta (secīga), sāk rasties grūtības piemērojamās normas noskaidrošanā. Šajā brīdī viennozīmīgi rodas likumu (normu) intertemporālais konflikts.
Mg. iur. summa cum laude BAIBA RUDEVSKA, Latvijas Universitātes doktorante
Pirms aplūkot procesuālo likumu intertemporālās piemērošanas principus un sākt meklēt atbildi uz šo principu praktisko pielietošanu, vispirms ir jātiek skaidrībā par to, kas tad īsti ir likuma intertemporālā piemērošana un kā tā vispārīgajos gadījumos mēdz izpausties.
 Foto: no personiskā arhīva |
1. Likuma intertemporālās piemērošanas jēdziens
Likuma intertemporālā piemērošana nozīmē piemērot īsto tiesību normu īstajam juridiskajam faktam, darbībai vai situācijai laika kategorijās. Kā zināms, ir trīs laiki – pagātne, tagadne un nākotne; pēc tiem arī jāvadās, noskaidrojot, vai jaunā norma piemērojama tikai tagadnes un nākotnes, vai arī pagātnes situācijām. Laika dimensija parasti nesagādā nekādas grūtības tad, ja runa ir par vienreizējām un statiskām situācijām (piemēram, dzimšanas fakts, laulības noslēgšanas brīdis, prasības pieteikuma iesniegšanas brīdis u.tml.). Taču, tiklīdz situācija kļūst ilgstoša (dinamiska)1 vai izkaisīta (secīga)2, sāk rasties grūtības piemērojamās normas noskaidrošanā. Šajā brīdī viennozīmīgi rodas likumu (normu) intertemporālais konflikts. Tas izpaužas tādējādi, ka divi vai vairāki likumi (normas) no ratione temporis viedokļa noregulē vienu un to pašu faktu (situāciju), turklāt abiem likumiem (normām) ir jābūt vienādā hierarhiskā līmenī3 (piemēram, likums konfliktē ar likumu, Ministru kabineta noteikumi konfliktē ar Ministru kabineta noteikumiem utt.).
Atcerēsimies, ko vispār nozīmē likuma piemērošana? Tā nozīmē “konkrētā gadījumā censties domāt tā, kā norādīts tiesību normas sastāvā un konstatēt to, vai attiecīgais dzīves gadījums atbilst šim normas sastāvam”.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes