ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

Latvijā Satversmes tiesas kompetence ir veidota tādējādi, ka lietas par tiesību normu kontroli ir tikai Satversmes tiesas kompetencē. Atbilstoši šim principam ikviena lieta par ārējā normatīvā akta atbilstību ir un būtu skatāma Satversmes tiesā.

Prof. Dr.iur. Aivars Endziņš, Biznesa augstskolas “Turība”Publisko tiesību katedras vadītājs, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs

Šajā rakstā pievērsīšos aktualitātēm Satversmes tiesas praksē laikā no 2007. gada 1. februāra līdz šā gada augustam. Proti, analizēšu tos Satversmes tiesas nolēmumus, kuru pieņemšanā vairs neesmu piedalījies. Izteikt viedokli par aktualitātēm Satversmes tiesas darbā man kā bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam ir vienlaikus gan ļoti interesants uzdevums, gan zināms izaicinājums, kas saistīts ar specifiskām ētiskas dabas problēmām. Interesants šis uzdevums ir tādēļ, ka šobrīd uz Satversmes tiesas praksi varu paraudzīties no malas. Man pašam šis skats ir ļoti neierasts, jo šobrīd Satversmes tiesas nolēmumus redzu gandrīz tikpat lielā apjomā kā ikviens Latvijas jurists. Proti, es redzu tikai šo nolēmumu – tēlaini izsakoties, aisberga redzamo daļu. Taču zinu, ka katram nolēmumam ir arī sava aisberga neredzamā daļa. Ir ļoti interesanti salīdzināt, kā Satversmes tiesas nolēmumus uztver persona, nezinot šo aisberga neredzamo daļu. Tieši šī iemesla dēļ vēlos akcentēt Satversmes tiesas nolēmumu atsevišķas vietas, kuras, manuprāt, varētu būt izvērstākas vai kuras man šķiet problemātiskas. Tomēr nevēlos izvērtēt Satversmes tiesas praksi kā pareizu, nepareizu, pieņemamu vai nepieņemamu. Tieši tāpēc atturēšos no spriedumu nolēmumu daļu komentēšanas pēc būtības. Manuprāt, man kā bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam nebūtu ētiski to darīt. Lai ievērotu apjoma robežas, akcentēšu tikai atsevišķas svarīgākās atziņas un problēmas, kas visupirms skar Satversmē noteikto pamattiesību aizsardzības procesuālos aspektus Satversmes tiesā. Galvenokārt ar mērķi rosināt diskusiju par šiem jautājumiem.

Kā zināms, laikā no 2007. gada 1. februāra līdz 1. septembrim Satversmes tiesa ir pasludinājusi deviņus spriedumus. Četros no tiem apstrīdētās normas atzītas par atbilstošām, četros – par neatbilstošām augstāka juridiskā spēka tiesību normām, savukārt vienā spriedumā daļa no apstrīdētājam normām atzītas par atbilstošām, bet atsevišķas par neatbilstošām augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Tādējādi kopumā saglabājas iepriekšējos gados novērotā tendence, ka aptuveni pusei lietu tiek taisīti spriedumi par apstrīdēto normu neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām.

Savukārt pieaudzis izbeigto lietu īpatsvars. Pirmajos 10 Satversmes tiesas darba gados tika taisīti 98 spriedumi un izbeigtas 18 lietas, tas ir, izbeigto lietu īpatsvars attiecībā pret spriedumiem bija 1:5. Laikā no 2007. gada 1. februāra līdz 1. septembrim Satversmes tiesa ir taisījusi piecus lēmumus par lietas izbeigšanu. Diemžēl ne visi no šiem lēmumiem ir saistīti ar to, ka apstrīdētais akts zaudējis spēku vai attiecīgais prasījums jau izspriests citā lietā. Pie viena no šiem lēmumiem sīkāk pakavēšos raksta turpinājumā.

Minētajā laikā ierosinātas 11 lietas. Trīs no tām ierosinātas pēc Saeimas deputātu pieteikuma, pārējās astoņas ierosinātas pēc konstitucionālajām sūdzībām.

Saskaņā ar statistikas datiem, ko apkopojusi Satversmes tiesas kanceleja, par laiku no 2007. gada 1. februāra līdz 9. augustam Satversmes tiesā saņemti 73 pieteikumi, trīs no tiem iesnieguši Saeimas deputāti, vienu – Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, bet pārējos 69 – fiziskās un juridiskās personas, precīzāk, viena juridiskā persona un 68 fiziskās personas. Tas ir, vidēji mēnesī Satversmes tiesa saņēmusi 12 pieteikumus, tostarp 11,5 konstitucionālās sūdzības. Salīdzinot šos skaitļus ar statistikas rādītājiem iepriekšējos gados, nav vērojamas krasas kvantitatīvas vai strukturālas izmaiņas. Gan pieteikumu iesniedzēju aktivitāte, gan ierosināto lietu skaits atbilst, ja tā drīkst izteikties, “normai”, proti, tradicionālajiem rādītājiem. Savulaik apkopotajā statistikā par laiku no 2001. gada jūlija (dienas, kad personas varēja iesniegt konstitucionālo sūdzību) līdz 2006. gada decembrim varēja pārliecināties, ka absolūtais vairākums pieteikuma iesniedzēju ir fiziskās un juridiskās personas, tad seko Saeimas deputāti un tiesas. Proti, minētajā laikā Satversmes tiesā kopā bija saņemti 970 pieteikumi, no kuriem 900 iesniegušas fiziskas un juridiskas personas. Tas ir, vidēji mēnesī Satversmes tiesa saņēmusi 14,7 pieteikumus, tostarp 13,6 konstitucionālās sūdzības.